Bēnes pagastā jauni vērtīgi iemītnieki – smilšu krupji

Smilšu krupis iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, tā ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, saskaņā ar 14.11.2000. (grozījumi 27.07.2004.) MK noteikumiem Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu". Suga iekļauta arī Eiropas Savienības Direktīvas par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC IV pielikumā un Bernes konvencijas II. pielikumā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau daudzus gadus lielu vērību pievērš vietējo abinieku sugu izpētei un vairošanai, kā arī reintrodukcijai jeb izlaišanai savvaļā. 1988. gadā tika uzsākta Latvijā izmirušās Austrumu kokvardes atkalatjaunošana dabā. Sekmīgās darbības rezultātā šī suga nu atkal ir sastopama un izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju Kurzemē.

Paralēli kokvaržu projektam toreizējā Ekoloģijas laboratorijā Jura Zvirgzda vadībā tika uzsākta arī Latvijā reti sastopamā smilšu krupju vairošana.

Smilšu krupim nepieciešamas seklas siltas ūdens lāmas, kurās var notikt vairošanās un kurkuļu attīstība. Bez tam pieaugušie dzīvnieki mēdz slēpties pašu izraktās aliņās smilšu laukumos. Šo krupju skaitu savvaļā ietekmē gan saimnieciskā darbība, gan arī piemērotu biotopu aizaugšana. Tādēļ dabas liegumos tiek veikti vides uzlabošanas pasākumi – krūmāju izciršana, atklātu smilšu laukumu veidošana, ūdenstilpes krastu izpļaušana, kā arī jaunu nārsta vietu veidošana, radot piecas līdz 15 centimetrus seklas ieplakas.

Šai sugai ir sadrumstalotas populācijas, un to skaits Latvijā samazinās. Dabas liegums "Garākalna smilšu krupja atradne" kā smilšu krupja (Epidalea calamita) mājvieta ir zināms jau vismaz kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem. Nav zināms, kad smilšu krupji šeit konstatēti pirmo reizi. Dabas liegums dibināts 1987. gadā izstrādāta smilts un grants karjerā smilšu krupju aizsardzībai. Tā platība ir 26 hektāri.