Labāk, lai mūžīgais sasalums tāds arī paliek – sasalis. Viens pētījums pēc otra liecina, ka straujai šī zemes slāņa atkušanai sekos vesela kaskāde negatīvu seku. Nupat publicēts darbs brīdina par potenciālu "dzīvsudraba bumbu", kuras "eksplozija" varētu apdraudēt miljoniem ziemeļu puslodē dzīvojošo cilvēku, raksta vietne "Popular Mechanics".
Brīdina jau sen
Mūžīgā sasaluma zonas aizņem aptuveni ceturto daļu no tām ziemeļu puslodes sauszemes platībām, ko nesedz ledāji. Tie ir aptuveni 23 miljoni kvadrātkilometru zemes, kur virszemei tuvu esošajā slānī temperatūra nekad nepārsniedz nulli grādu pēc Celsija. Vairumā šo platību noteikts zemes slānis nav atkusis jau tūkstošiem gadu. Senākais zināmais mūžīgā sasaluma slānis eksistējis jau 700 tūkstošus gadu. Dažviet sasalums sniedzas pat pusotra kilometra dziļumā.
Tas ir milzīgs daudzums materiāla, kas, saprotams, nesastāv tikai no zemes, iežiem un ledus vien. Vēl tur ir arī milzīgs daudzums oglekļa – aptuveni 1500 gigatonnas jeb pusotrs triljons tonnu. Divreiz vairāk nekā šobrīd atmosfērā. Domājams, nav jāskaidro, kāpēc būtu labāk, ja šis ogleklis tur nenonāktu. Taču ir vēl kādi draudi, par ko plašākā sabiedrībā runā mazāk, taču zinātnieki brīdina jau diezgan sen.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
