Tas ir lielāks par sengrieķu dievu mītni – Olimpa kalnu. Gandrīz tik liels kā četri viens virs otra "sakrauti" pasaulē augstākie debesskrāpji. Un okeāna pētnieki to pamanījuši tikai nupat. Līdz ar vairākām pirmo reizi sastaptām un reti sastopamām dziļūdens iemītnieku sugām. Tostarp lielisku tā dēvētā "spageti briesmoņa" eksemplāru, vēsta bezpeļņas organizācijas – Šmita Okeāna institūta (Schmidt Ocean Institute) – vietnē publicētais nesenās ekspedīcijas atskats.
Kaut apgalvojums, ka par okeāna dzīlēm zinām daudz mazāk nekā par Mēnesi, nav gluži precīzs un bieži tiek pārprasts, taisnība gan ir, ka tur vēl daudz neizpētīta. Tostarp augstā izšķirtspējā ar modernu sonāru kartēts zemūdens reljefs ir vien aptuveni ceturtajā daļā pasaules okeānu platību.
Nupat publicēts atskats uz Šmita Okeāna institūta ekspedīciju Klusajā okeānā. Tās laikā apsekoti 25 dziļūdens kalni, tostarp atklāts ievadā minētais milzis, kas no okeāna gultnes slejas 3109 metru augstumā. Ūdeņos ap 1500 kilometru attālumā no Čīles krastiem uzietas arī divdesmit jaunas sugas.
Papildus reljefa kartēšanai ar sonāru dzelmē sūtīts arī attālināti vadāmais izpētes robots "SuBastian". Senu koraļļu struktūras un sūkļu "dārzi" bija tikai daži no krāšņajiem zemūdens brīnumiem, ko robota kameras atklāja pētniekiem.
"SuBastian" pirmo reizi pētījumu vēsturē nofilmējis dzīvu Promachoteuthis ģints kalmāru. Šīs ģints īpatņi ir tik reti, ka literatūrā raksturotas vien trīs sugas. Tās pašas – balstoties uz dažiem zvejas tīklos atrastiem eksemplāriem, turklāt daļa no tiem ir atrasti pirms vairāk nekā 100 gadiem.
Pirmo reizi nofilmēts dzīvs šīs sugas eksemplārs.
Iespējams, viena no krāšņākajām radībām, kas pamanīta šajā ekspedīcijā, ir Bathyphysa conifera sifonofora. Neparastā izskata dēļ tos mēdz dēvēt par "spageti briesmoņiem" – šīs sifonoforas tiešām nedaudz atgādina ūdenī no katla izgāzušos makaronu mudžekli. Šī suga pirmo reizi raksturota 1878. gadā.
Kaut izskatās, ka tā ir viena atsevišķa radība – savdabīgs medūzas un kalmāra krustojums–, sifonoforas ir koloniāli organismi. Šīs dzīvās būtnes savienojas kolonijās, kur katram īpatnim ir savs noteikts uzdevums, un tādējādi funkcionē kā viens organisms – kopā pārvietojas, kopā barojas.
Divās iepriekšējās šī institūta ekspedīcijās šā gada janvārī un februārī atklātas un iegrāmatotas 150 iepriekš nezināmas sugas. Nu tām pievienosies vēl aptuveni 20 (atkarībā no tā, vai visas potenciāli pamanītās jaunās sugas tiks apstiprinātas kā iepriekš nezināmas). Katrā ekspedīcijā pa desmitiem jaunu sugu un Olimpa kalna izmēra pazemes milžu – tas tiešām liek padomāt, cik maz vēl zinām par mūsu planētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
