Kaķu zinātne: Vai Murim tiešām tik ļoti riebjas ūdens?

Kaķu riebums pret ūdeni vairāk ir mūsu iedomas nekā viņu realitāte, jo no aizvēsturiskiem laikiem kaķveidīgie ir bijuši lieliski peldētāji un pārtikuši no zivīm, kuras nevar citādi nomedīt, kā vien metoties iekšā ūdenī. Esat redzējuši video, cik veikli un graciozi ar savām lielajām ķepām ūdeni kuļ peldoši tīģeri? Viņiem nekas nav pret nopeldēties! Taču nevajag arī uzreiz mest savu Muri baseinā!

"Visi kaķi ir individuāli. Dažiem patīk ūdens, citiem ne," populārzinātniskais žurnāls "Scientific American" citē veterinārās uzvedības speciālisti no Kalifornijas Vailani Sungu. "Ja mēs nepatiku pret ūdeni vispārinām, manuprāt, izdarām dzīvniekiem "lāča pakalpojumu"."

Kaķi ūdens patikšanas vai nepatikas ziņā neko daudz neatšķiras no suņiem, norāda speciālisti. "Mēs uzskatām, ka kaķi ir unikāli dzīvnieki, kam nepatīk ūdens, taču ir arī daudz suņu, kam arī riebjas slapjums," saka Pensilvānijas Universitātes dzīvnieku uzvedības pētnieks Karlo Sirakūza.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēkos nostiprinājusies pārliecība, ka minčiem nepatīk ūdens, ir to uzvedība – kaķi lielākoties dod priekšroku dzīvei telpās, kamēr suņi ar prieku iet ārā, tiek ņemti līdz pārgājienos dabā, kas dzīvniekiem ļauj pierast pie ūdens un izbaudīt to, norāda Sunga. Tāpat arī higiēna – suņi lielākoties tiek likti vannā un mazgāti, īpaši pēc dubļainākām pastaigām, savukārt kaķi paši sevi spēj sakopt, un nav vajadzības viņus vēl īpaši vannot ūdenī.

Ja nu saimniekam traki gribas savu kaķi vannot, tad vispirms ir jāsāk ar lēnu, mierīgu silta ūdens plūsmu, lai dzīvnieks pierod, un tad pamazām, ar laiku, pāriet pie nākamā soļa, iesaka Sirakūza.

Taču kaķiem ir arī citi iemesli izvairīties no ūdens, raksta "Scientific American". Minču ķermenis viscaur pārklāts ar jutīgiem matiņiem, kas tiem ļauj sajust apkārtējo pasauli. Jo īpaši svarīga šī maņa ir tumsā, un tiem samirkstot, jutība tiek samazināta, pieļauj Sunga. Slapjš kažoks dzīvnieku padara arī neaizsargātu pret slimībām, jo kaķi, kā lielākā daļa dzīvnieku ar apmatojumu, savu kažoku izmanto kā termoregulatoru.

Būdami plēsēji, kaķi ne pārāk mīl neparedzamas situācijas, viņu "evolucionārā atmiņa" glabā pieredzi par uzbrucējiem un bīstamu vidi. Tas nozīmē, ka kaķiem nepatīk nepazīstamas, jaunas situācijas un sajūtas, kas ir kontrastē ar ierasto vidi un ikdienu.

Bez ūdens gan kaķi nevar un pat nedrīkst dzīvot! Ja mājas kaķis pārsvarā pārtiek no sausās barības, obligāti ir jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, un pie nepieciešamības ir jāmāca padzerties. Savvaļā kaķi šķidrumu uzņem caur pārtiku – jēlu, sulīgu medījuma gaļu –, tāpēc tiem nav tik aktuāli meklēt ūdenstilpi dzeršanai. Lai gan, protams, ja pa rokai tāda ir – lok gan no strauta, gan upes vai peļķes. Dzīvojamās telpās ieteicams izvietot vairākus dzeramos trauciņus, un vismaz vienu tālāk no ēdiena bļodiņas.

Abi veterinārās uzvedības speciālisti vienbalsīgi piekrīt tam, ka ūdens pulverizators kā kaķa "audzināšanas" ierīce ir absolūti nepieņemams. Visbiežāk kaķis pat nesapratīs, par ko mīļais saimnieks viņu tik nepatīkami soda – kaķiem ir grūti saprast, kas viņa uzvedībā bijis "nepareizs", jo tāds jēdziens kaķiem nepastāv. Apšļakstīšanu ar ūdeni kaķis drīzāk uztvers kā apdraudējumu no saimnieka puses, saka Sunga. "Noteikti jāizmanto pozitīva pieeja, lai sagaidītu vēlamo uzvedību, un jānovērš dzīvnieka uzmanība, ja viņš dara kaut ko, kas jums nepatīk," saka Sunga. Piemēram, ja jūsu kaķis lec uz galda, kamēr gatavojat vakariņas, mēģiniet viņu apmācīt sēdēt blakus uz krēsla, par ko viņš tad tiktu slavēts un samīļots.

Bet ja jūsu kaķis ir no tiem, kam patīk ūdens – lieliski! "Daži kaķi vienkārši dievina ūdeni. Viņi sēž pie izlietnes un ņaud uz saimniekiem, līdz tie palaiž ūdeni no krāna," stāsta Sunga. "Man pašai ir bijuši kaķi, kuriem patīk spēlēties ar ūdeni savā ūdens bļodā, un viņi to izšļakstīja visapkārt."