Pērn septembrī zinātnieki deviņas dienas pēc kārtas fiksēja neparastu seismisku aktivitāti pāri visai zemeslodei. Beidzot šo grūdienu iemesls ir atklāts – tas izrādījās spēcīgs cunami, kas plosījās pa fjordu Grenlandē, vēsta specializētais portāls "Live Science".
2023. gada septembrī milzīgs cunami vilnis 200 metru augstumā deviņas dienas pēc kārtas skalojās turp un atpakaļ pa Diksona fjordu Grenlandes austrumos, radot seismiskus viļņus, kas atbalsojās visā mūsu planētas garozā. Titulbildē Dānijas armijas foto no Diksona fjorda pēc nogruvuma.
Sākotnēji zinātnieki nespēja saprast, kas ir šo seismisko viļņu iemesls, taču tālāka izpēte, izmantojot satelītuzņēmumus un fotogrāfijas, aizveda līdz "nozieguma vietai". Seismisko aktivitāti radīja kalns, ko destabilizēja klimata pārmaiņu dēļ kūstošais ledājs tā pakājē. Virsotnei sabrūkot un iegāžoties šaurajā fjordā, radās cunami, teikts pētījumā, kas 12. septembrī publicēts zinātniskajā žurnālā "Science".
Dikinsona fords 2023. gada 12. augustā, pirms nogruvuma.
"Sākumā visi bija neizpratnē, un nevienam nebija ne mazākās nojausmas, kas izraisījis šo signālu," izplatītajā paziņojumā saka Dānijas un Grenlandes ģeoloģijas dienesta (GEUS) ģeologs un pētījuma galvenais autors Kristians Svennevigs. "Mēs zinājām tikai to, ka tas kaut kādā veidā saistīts ar zemes nogruvumu. Šo mīklu mums izdevās atrisināt tikai ar lielu starpdisciplināru un starptautisku piepūli."
Priekšnoteikumus zemes nogruvumam radīja klimata pārmaiņas, izkausējot ledāju kalna pamatnē un tā destabilizējot vairāk nekā 25 miljonus kubikmetru akmeņu un ledu, kas ir pietiekami, lai piepildītu 10 tūkstošus olimpiskā izmēra peldbaseinu, un visa šī masa iegruva fjordā.
Kad seismiskā monitoringa tīkli pirmo reizi fiksēja šo signālus 2023. gada septembrī, zinātniekus tas samulsināja divu iemeslu dēļ, teikts pētnieku ziņojumā. Pirmkārt, signāls nelīdzinājās tam, kādu seismogrāfos rada "klasiskās" zemestrīces. Tā vietā signāls svārstījās ar 92 sekunžu intervālu starp pīķiem, kas ir pārāk lēni, lai to sajustu cilvēki. Otrkārt, signāls saglabājās spēcīgs vairākas dienas, kamēr biežāk sastopamie seismiskie notikumi vājinās daudz ātrāk.
Pasaules zinātnieku kopiena tiešsaistē sāka apspriest, kas varētu izraisīt dīvainos seismiskos viļņus, un diskusijā parādījās ziņojumi par milzīgu zemes nogruvumu attālā Grenlandes fjordā, kas notika 16. septembrī, aptuveni tajā laikā, kad pirmo reizi tika fiksēts dīvainais seismiskais signāls.
Lai noskaidrotu, vai un kā šīs divas parādības varētu būt saistītas, komanda, kuru vadīja Kristians Svennevigs, apvienoja seismiskos ierakstus no visas pasaules, lauka mērījumus, satelītattēlus un datorsimulācijas, lai rekonstruētu notikumus.
Pētnieku komanda, kurā bija 68 zinātnieki no 41 pētniecības iestādes, analizēja satelītu un uz zemes uzņemtos attēlus, dokumentējot milzīgo akmeņu un ledus daudzumu zemes nogruvumā, kas izraisīja cunami. Viņi arī analizēja seismiskos viļņus, lai modelētu lavīnas dinamiku un trajektoriju, kad tā virzījās lejup pa ledāja gravu fjordā.
"Bija ārkārtīgi aizraujoši strādāt starpdisciplinārā un starptautiskā zinātnieku komandā pie tik mulsinošas problēmas," saka pētījuma līdzautors Roberts Entonijs, ģeofiziķis ASV Ģeoloģijas dienesta Zemestrīču apdraudējuma programmā. "Tas prasīja daudz ģeofizisku novērojumu un skaitliskas modelēšanas no daudzu valstu pētniekiem, lai saliktu kopā šo puzli un iegūtu pilnīgu priekšstatu par notikušo."
Šajā katastrofā, par laimi, nebija cietušo, taču pētnieki uzsver, ka polārie reģioni, kuros klimata pārmaiņu dēļ arvien biežāk notiek šādi nogruvumi, atrodas kruīza kuģu maršrutu tuvumā, un var radīt problēmas ne tikai atpūtniekiem, bet arī tuvējās piekrastēs. Piemēram, 2017. gadā nogruvums Karrata fjordā Grenlandes rietumos izraisīja cunami, kas appludināja vietējo Nūgātsiakas ciematu, sagraujot 11 ēkas un paņemot četru cilvēku dzīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
