Zinātnieku prātus nodarbina neraksturīgi intensīvs lietus Sahāras tuksnesī  (1)

Viens no skaidrojumiem ir salīdzinoši mierīgāka viesuļvētru sezona Atlantijas okeānā, kas radījusi "atskaņas" Ziemeļāfrikas sausākajos reģionos. Tie piedzīvo neparastus musonus un plūdus, turklāt dažās Sahāras daļās septembrī prognozēts piecreiz lielāks nokrišņu daudzums par mēneša normu.

Nokrišņi, lietus vai pat sniegs Sahāras tuksnesī nav nekas neparasts. Tuksneša platība ir milzīga, tāpēc šur tur mēdz arī līt. Taču tagad applūst plašāki reģioni, tostarp apgabali tālāk uz ziemeļiem, kas parasti ir sausāki, portālam "Live Science" norāda Cīrihes Tehniskās universitātes atmosfēras pētnieks Moše Ārmons.

Daži zinātnieki uzskata, ka neraksturīgās lietusgāzes ir daļa no Zemes dabiskajām klimata svārstībām, savukārt citi apgalvo, ka tas ir cilvēka darbību veicinātu klimata pārmaiņu rezultāts. "Atbilde, visticamāk, ir kaut kur pa vidu," spriež Ārmons.

Kā jau minēts, šie notikumi Sahārā var būt saistītas ar rāmāku viesuļvētru sezonu Atlantijas okeānā. Šogad viesuļvētru sezona bijusi salīdzinoši klusa, neraugoties uz prognozēm vasaras sākumā, ka augstās okeāna ūdens temperatūras dēļ gaidāma spēcīga viesuļvētru aktivitāte. Meteorologi atzīmē, ka pirmo reizi 27 gadu laikā septembra pirmajā nedēļā Atlantijas okeānā nav izveidojusies viesuļvētra.

Vairāk nekā puse vētru, kam tiek piešķirts vārds, un 80% līdz 85% lielāko viesuļvētru Atlantijas okeānā parasti veidojas reģionā, kas atrodas tieši uz dienvidiem no Sahāras, "Live Science" e-pastā pastāstīja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) meteorologs Džeisons Danions.

Tipiskas viesuļvētru sezonas laikā atmosfēras viļņi no Āfrikas rietumu krasta virzās uz Atlantijas okeāna ziemeļiem pa tā saukto starptropu konverģences zonu (ITCZ) – joslu pie ekvatora, kur satiekas gaiss no ziemeļu un dienvidu puslodes. Šajā joslā veidojas mākoņi un vētras. Atmosfēras viļņi, ko ITCZ pārnes uz rietumiem ​​pāri Atlantijas okeānam, apvienojumā ar siltajiem Atlantijas ūdeņiem rada labvēlīgus apstākļus tropiskajām vētrām un viesuļvētrām.

Taču šogad daļa no ITCZ​​ ir novirzījusies uz Sahāras ziemeļiem. Zinātniekiem nav pilnībā skaidrs, kāpēc tas noticis, lai gan klimata modeļi iepriekš paredzēja, ka okeāna sasilšanas un siltāka gaisa temperatūras dēļ ITCZ pa​​virzīsies uz ziemeļiem. Šīs nobīdes sekas ir tādas, ka Āfrikā šogad lietus zonas virzās tālāk uz ziemeļiem nekā parasti – pāri Sahārai.

Neparasti lielais nokrišņu daudzums Sahārā varētu būt saistīts arī ar siltākiem nekā parasti ūdeņiem Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Vidusjūrā.

Klimata pētnieki norāda, ka Sahāra turpmāk varētu pieredzēt slapjākus apstākļus. Cilvēka darbības, īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas, liek okeāniem absorbēt vairāk siltuma, un daži klimata modeļi paredz, ka siltāki okeāni līdz 2100. gadam musonus Āfrikā pārvietos vēl tālāk uz ziemeļiem, kas nozīmē, ka parasti sausākos reģionos lietus varētu būt vairāk, tai skaitā Sahāras tuksnesī.