Perfektā vētra – speciālisti skaidro cēloņus postošajām lietavām Centrāleiropā

Cikloni, kas pēc meteoroloģiskajiem raksturlielumiem ir līdzīgi Centrāleiropā pēdējo gadu postošākos plūdus atnesušajam "Boris", Eiropā nav nekas rets. Tad kāpēc tieši šī vētra un tieši tagad vairākās Centrāleiropas zemēs atnesa ārkārtas situāciju, bet līdzi paņēma nu jau vairāk nekā 15 cilvēku dzīvības? Kā skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas (LVĢMC) sinoptiķis Kristiāns Pāps, te vienlaikus sakrituši vairāki specifiski apstākļi.

Gandrīz vai perfekta vētra. Ar frāzi "perfect storm" angļu valodā saprot ne tikai meteoroloģisku notikumu retu kombināciju, kas rezultējas netipiski spēcīgā stihijā, bet plašāk šo izteicienu attiecina uz jebkuru situāciju, kur vienlaikus sakrituši daudzi nelabvēlīgi apstākļi, kas viens otru pastiprina un noved pie ļoti nelāga iznākuma. "Boris" (vārdu vētrai jau 11. septembrī piešķīra Itālijas Meteoroloģijas dienests) bija tieši tāda vētra.

Iesprostoja virs Centrāleiropas

Šis gads arī Latvijā atnesa vairākas spēcīgas stihijas. Tostarp naktī uz 29. jūliju sākusies un ciklona "Kirsti" izraisītā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā novērojumu vēsturē. Vietās, kur daba savu spēku demonstrēja visniknāk, koki lūza kā zobu bakstāmie. Arī plūdi bija pamatīgi, un kā nu ne. Tika novērots līdz šim lielākais nokrišņu daudzums gan vidēji Latvijas teritorijā, gan atsevišķi noteiktās novērojumu stacijās. Vietās, kur lija visstiprāk, tie bija pat 200 milimetri nokrišņu. Citviet no 100 līdz 120 milimetriem. Citiem vārdiem sakot, Latvijā nolija no 100 līdz pat 200 litriem ūdens uz vienu kvadrātmetru.

Taču "Boris" bija daudz, daudz nešpetnāks. Pāps stāsta, ka pašlaik aktuālā informācija liecina pat par 400 milimetriem lietus atsevišķās novērojumu stacijās Austrijā un Čehijā. Viens no iemesliem – ciklonam bija iespēja ilgstoši "uzdarboties" vienā un tajā pašā vietā.