Sueviota aethon
Foto: Viktor Nunes Peinemann, Lucía Pombo-Ayora, Luke Tornabene, Michael L. Berumen

Zoologiem Sarkanajā jūrā izdevies atklāt jaunu zivju sugu, kas ir cienīga būt slavenā "nīgrā kaķa" vārda mantiniece, ziņo specializētais portāls "Popular Science".

Jaunatklātajai sugai piešķirtais latīniskais nosaukums Sueviota aethon atsaucas uz grieķu mitoloģiju – Aitons ir viens no saules dieva Hēlija zirgiem. Šai zivij radniecīga suga Sueviota pyrios arī nes mitoloģiskā zirga vārdu, taču "parastais" šo zivju nosaukums ir "nīgrie pundurgrunduļi", atsaucoties uz viņu izskatu.

Sākotnēji zoologi uzskatīja, ka noķēruši S. pyrios jeb ugunīgo pundurgrunduli, taču izpētē atklājās, ka šī ir pavisam jauna suga. Tā raksturota pētījumā, kas 12. septembrī publicēts zinātniskajā žurnālā "ZooKeys".

Sueviota aethon ir sīkas zivteles, apmēram divarpus centimetru garas, kas dzīvo 10 līdz 30 metru dziļumā Saūda Arābijas piekrastē. To mītnes vieta ir koraļļi un nelielas klinšu spraugas. Neskatoties uz mazo izmēru, tās ir plēsīgas zivis, bruņotas ar iespaidīgiem, asiem zobiem.

Foto: AFP/Scanpix

Savu palamu tās aizguvušas no interneta sensācijas – kaķenītes ar neparastu purniņu, kas tai piešķīra īgna un ar dzīvi neapmierināta dzīvnieka slavu. Kaķenes saimnieki gan uzsvēra, ka ārējais tēls sniedza ļoti maldīgu priekšstatu par dzīvnieka patieso raksturu.

"Domāju, ka savā sīkajā pasaulītē šīs zivtiņas ir bīstami plēsēji. Nīgrā sejas izteiksme un lielie ilkņi liek zivij tā izskatīties, neraugoties uz mazo izmēru," zinātnieku izplatītajā paziņojumā saka Šeiha Abdullas Universitātes ekoloģe un pētījuma līdzautore Lūsija Pombo-Ajora.

Atšķirībā no radinieces, kas ir dzeltenīga, Sueviota aethon ir koši sarkana, kas zivij ļauj ērti pielāgoties dzīvei vidē, ko klāj sarkanas koraļļu aļģes. Tā pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem.

Šīs ģints zivis ir visai maz izpētītas, jo vienīgais S. pyrios noķerts 1972. gadā Sarkanās jūras ziemeļu daļā, Akabas līcī.

"Šādu jaunu sugu atklāšana parāda, cik liela ir bioloģiskā daudzveidība Sarkanajā jūrā un cik daudz par to vēl nav zināms," saka pētījuma līdzautors Viktors Nunjess Peinemans. "Ņemot vērā nesenās vides izmaiņas reģionā, tas ir visai satraucoši. Dažos gadījumos sugas var izmirt, pirms mēs tās pat pagūstam izpētīt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!