Pirms aptuveni 10 gadiem okeāna dziļākās vietas – Marianas dziļvagas – apkaimē pētnieki pirmo reizi fiksēja dīvainu skaņu. Tā sākās kā zemas frekvences ņurdēšana, kas pārauga čīkstošā, mehānismu atgādinošā atbalsī. Ekspertiem nebija atbildes, kas tās par skaņām un kas ir to "autors". Taču secīgi veikti ieraksti un "Google" datu analīzes rīki nu palīdzējuši šim jautājumam pielikt punktu.
Skaņas pat salīdzinātas ar specefektiem no zinātniskās fantastikas zelta fonda – "Star Trek" franšīzes. "Sākumā ir šī zemās frekvences daļa, gluži kā vaids. Tad ir augstās frekvences daļa, kas vismaz man izklausās pēc "USS Enterprise" kosmosa kuģa," žurnālam "Scientific American" stāsta "Google" datu zinātniece Lorena Harela.
Tiesa, nebija arī tā, ka zinātnieki bija galīgā neziņā. Drīz vien jau tika spriests, ka skaņas radījuši vaļi. Tikai kura no daudzajām sugām? Un vai to var droši apstiprināt? ASV Nacionālās Okeāna un atmosfēras pārvaldes (NOAA) pētniece Anna Alena skaidro, ka netrūkst jau zināmu vaļu saucienu, kas vairāk atgādina kādu mehānismu vai kosmosa kuģi no fantastikas filmām, nevis dzīvu būtni. Protams, runa ir par speciālistiem. Nezinātājam tas aizvien izklausīsies pēc kaut kā sveša un dīvaina.
Tomēr pat mūsdienās ir visai grūti apstiprināt, tieši kurš dzīvnieks rada konkrētās skaņas okeānā. Nepietiek ar dziļūdens mikrofonu ierakstiem. Tie ir ar augstu uzticamības pakāpi jāsavieto ar konkrētā dzīvnieka vizuāliem novērojumiem minētajā vietā. "Tas prasa daudz laika un pūļu, kā arī labu devu veiksmes," žurnālam "Scientific American" atzina Alena.
Apsekojot okeānu un novērojot vaļus Marianas salu arhipelāga tuvumā, NOAA zinātnieki vairā nekā desmit reižu redzēja salīdzinoši maz izpētītas vaļu sugas – Braida vaļu (Balaenoptera brydei/edeni) – īpatņus.
Tie ir tik maz izzināti, jo nekoncentrējas noteiktos okeāna apgabalos, bet ir izkliedēti ļoti plašās platībās, tāpēc novērojumi parasti ir nejaušas sastapšanās ar atsevišķiem īpatņiem. Deviņās no desmit reizēm, kad Marianas salu tuvumā vizuāli tika fiksēti Braida vaļi, reģistrēta arī konkrētā skaņa. Divas vai trīs reizes var būt sagadīšanās. Deviņas reizes nē. Šīs skaņas noteikti rada Braida valis, sprieda Alena.
Zemūdens mikrofoni gadu gaitā ierakstījuši tūkstošiem stundu materiāla, kuros dzirdamas dažādas skaņas. Cilvēkam šo visu datu apjomu "izfiltrēt" manuāli būtu pārāk laikietilpīgs un neefektīvs process, tāpēc talkā ņemti "Google" mākslīgā intelekta rīki. No datu kopas izgūti Braida vaļu saucieni, kas ļāva pēc ierakstu ģeogrāfiskās lokācijas uzzināt vairāk par atsevišķām šo vaļu populācijām un migrācijas paradumiem. Zinot to, kad un kā šie vaļi migrē no viena okeāna reģiona uz citu, mākslīgā intelekta algoritmi šo informāciju varētu palīdzēt apskatīt kontekstā ar vides un klimata faktoriem, lai saprastu, vai tiem ir kāda ietekme uz vaļu migrāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
