Viens no Juglas ezeriem, Velnezers, drīzumā varētu atgūt dzīvību – tur sāksies ezera attīrīšanas darbi, informē Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI).
Lai glābtu Velnezeru, speciāli šīs ūdenstilpes attīrīšanai ezeru un piekrastes līču sanācijas kompānijā "Vattenresurs AB" Zviedrijā ir uzbūvēta īpaša laiva, ko zviedru speciālisti jau nolaiduši ūdenī.
No 14. līdz 18. oktobrim pie Velnezera atradīsies informatīvā telts, kurā iedzīvotāji varēs uzdot visus sev interesējošos jautājumus par ezera attīrīšanu un satikt projekta komandu. 16. oktobrī no pulksten 10.30 notiks attīrīšanas demonstrācijas.
Velnezera dramatisko ekoloģisko stāvokli pierāda masveida zivju slāpšana, par ko vietējie iedzīvotāji pēdējoreiz ziņoja 2024. gada 22. februārī. LHEI pētniekiem veicot ārpuskārtas ezera pārbaudi, tika konstatēts, ka izšķīdušā skābekļa koncentrācija jau virsmas līmenī bija 0,83 mg/l – zivīm nepieciešami vismaz 2 mg/l, bet izveidojoties ledus slānim, skābekļa daudzums strauji samazinājās un zivis gāja bojā skābekļa trūkuma dēļ.
Masveida zivju slāpšana ziemā ir raksturīga barības vielām bagātos (eitrofos) ezeros – tādos kā Velnezers, bet plānotā attīrīšana šo stāvokli uzlabos, sola speciālisti.
2023. gada rudenī Velnezerā notika zinātniskā zveja, kuras mērķis bija novērtēt ezera zivju sabiedrības veselību pirms ezera attīrīšanas. Loms parādīja, ka Velnezera zivju sabiedrība ir noplicinātāka nekā tika uzskatīts, uzsākot pētījumu. Tika nozvejotas sešas Latvijā sastopamas zivju sugas: asaris, vīķe, ķīsis, plaudis, plicis un rauda, bet trešdaļa zivju bija badā – to kuņģi bija tukši.
Ezeru aizaugšanu jeb eitrofikāciju var novērst, samazinot biogēno elementu, galvenokārt fosfora savienojumu, klātbūtni ūdeņos, norāda LHEI. Tomēr virkne atveseļošanās pasākumu nesniedz vēlamo rezultātu, jo liels fosfora savienojumu daudzums ezeros uzkrājies jau vēsturiski.
Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšanās), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.
Fosfora pieejamību stipri piesārņotos un urbānos ezeros iespējams ierobežot, pielietojot ALUM metodi, kuras pamatā ir polialumīnija hlorīda izmantošana, lai fosforu nešķīstošu savienojumu veidā izgulsnētu ezera nogulumos un izņemtu no aprites cikla. Šo metodi izmantos arī Velnezera attīrīšanā.
ALUM attīrīšanas metodei ir virkne priekšrocību – tā ir ātra (ūdens caurspīdīgums palielinās jau dažu dienu laikā), fiziski ietekmē tikai ezera sedimentus un dziļākos slāņus, un tās efektivitāte ilgtermiņā mērāma vairākos desmitos gadu.
Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vairāki desmiti pozitīvu piemēru. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.