Ledainā Arktika jau sen nav neskarts ledāju lauks, tīrs un sniegā mirdzošs. Tur atrasts bagāts piesārņojuma "kokteilis", un zinātnieki pēta, kā tas viss tur nokļuvis, raksta populārzinātniskais portāls "Popular Science".
Svaigs pētījums parāda, ka par daļu toksiskā piesārņojuma ir atbildīgi gājputni, kas šīs vielas nogādā Arktikā no savām pārziemošanas vietām.
Katru gadu laikā no marta līdz maijam Arktikā ierodas apmēram 15 miljoni trīspirkstu kaiju (Rissa tridactyla, attēlā), lai Arktikā izperētu mazuļus. Šie putni mēro tālu ceļu – pat no Ziemeļāfrikas un Floridas. Un viņi neierodas vieni, bet nes sev līdz bīstamus "suvenīrus" – perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS), ko dēvē arī par "mūžīgajām ķimikālijām", norāda pētnieki.
PFAS satur neskaitāmi produkti – no nepiedegošajiem virtuves traukiem līdz ugunsdzēsības putām. Tās no poligoniem, rūpniecības objektiem vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nonāk gaisā un ūdenī. Iepriekšējie pētījumi ir atklājuši, ka trīspirkstu kaijas ir pilnas ar šīm ķīmiskajām vielām un cieš no to ietekmes. PFAS putniem izjauc hormonu darbību, pasliktina dzīšanu, padara gaišāku vai blāvu krāsojumu un izmaina olu hormonu līdzsvaru.
Sākotnēji pētnieki pieņēma, ka PFAS slodze putniem radusies Arktikā, izplatītajā paziņojumā saka Dons Žans Leandri-Bretons, Makgila Kvebekas universitātes doktora grāda kandidāts un pētījuma vadošais autors.
Pieņēmums tomēr izrādījās nepatiess; kaijas PFAS uzņem no piesārņotajiem dienvidu ūdeņiem, iespējams, caur zivīm, un pēc tam pārnes ķīmiskās vielas simtiem vai tūkstošiem kilometru uz ziemeļiem uz savām vairošanās vietām, kas ir mazāk piesārņotas.
Lai izsekotu PFAS ģeogrāfisko izcelsmi, Leandri-Bretons un viņa komanda kaiju vairošanās kolonijā Svalbārā, arhipelāgā netālu no Grenlandes, notvēra vairākus putnus un piestiprināja tiem ģeolokatorus, lai noteiktu, kur tie ziemo. Pēc tam nākamajā gadā viņi atkal notvēra šos putnus un noteica PFAS koncentrāciju viņu asinīs, īpaši pievēršot uzmanību astoņām vielām.
Viņi atklāja, ka PFAS koncentrācija korelē nevis ar Arktiku, bet gan ar dienvidu platuma grādiem, kur putni ziemo. Tas liek domāt, ka ķīmiskās vielas putnu asinīs nonākušas viņu ziemošanas vietās dienvidos, kur ir augstāks piesārņojuma līmenis. Turklāt PFAS daudzums kaiju asinīs samazinās, putniem atrodoties Arktikā, kas liecina, ka tie izvada ķīmiskās vielas vidē ar izkārnījumiem un olām.
Šis ir pirmais pētījums, kas parāda, kā jūras putni nogādā PFAS Arktikā, norāda Leandri-Bretons, un pētniekiem ir aizdomas, ka līdzīgi varētu būt ar citām migrējošām sugām.
Iepriekšējos pētījumos ir konstatēts arī citi jūras putni Arktikā nogādā ķīmiskas vielas: Cerorhinca monocerata sugas kaijas uz savām vairošanās kolonijām Aļaskā tā "transportē" dzīvsudrabu, un mazās melnmuguras kaijas (Larus fuscus) no Āfrikas uz ziemeļiem aiznes pesticīdu DDT.
Tomēr ir grūti izmērīt, cik lielā mērā jūras putnu migrācija veicina PFAS piesārņojumu Arktikā, atzīst Leandri-Bretons. Rodailendas universitātes okeanogrāfs Rainers Lohmans, kurš nav saistīts ar pētījumu, uzskata, ka savvaļas dzīvnieku transportētā PFAS daudzums ir niecīgs salīdzinājumā ar vēja vai okeānu pārvadāto daudzumu. Lohmana iepriekšējie pētījumi atklāja, ka Framas šaurumā uz austrumiem no Grenlandes ik gadu no Atlantijas okeāna uz Ziemeļu ledus okeānu aizplūst 112 tonnas PFAS, bet izplūst 100 tonnas.
Tomēr Lohmans uzsver, ka šiem "biovektoriem" ir ievērojama lokāla ietekme, kas ir postoša Arktikas plēsējiem, kuri uzkrāj toksīnus savos ķermeņos. Turklāt atšķirībā no atmosfērā vai okeānā esošā PFAS, ķīmiskās vielas no jūras putniem nonāk barības ķēdē pa tiešo, jo jūras putni ir neatņemama Arktikas barības tīkla sastāvdaļa. "Tie ir galvenais medījums daudzām sugām," skaidro Leandri-Bretons. Arktiskās lapsas, piekūni un polārlāči medī jūras putnus, bet barības vielas no putnu izkārnījumiem baro augus, kas savukārt uztur lemingus, pīles, zosis un dažādus bezmugurkaulniekus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
