Tas ir atkārtots atkal un atkal, un klimata zinātnieki to turpinās atkārtot, iekams tendences nemainīsies uz labo pusi. Turpinot iet pašreizējo ceļu, cilvēci sagaida postoša, brutāla nākotne, vietnē "The Conversation" raksta Sidnejas Universitātes asociētais profesors un ekologs Tomass Ņūsams un Oregonas Štata universitātes profesors Viljams Ripls.
Viesuļvētras bijušas un būs. Arī meža ugunsgrēki, karstuma viļņi un tieši pretēji – sezonai netipiski auksts laiks. Uz to parasti norāda tie, kas apšauba cilvēka veicinātas klimata pārmaiņas. Šīs postošās dabas parādības taču bijušas arī tad, kad nekāda rūpnieciskā revolūcija vēl nebija notikusi. Taču stāsts ir tieši par biežumu. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk nākas dzirdēt vārdu "bezprecedenta". Vētras, kas strauji pieņemas spēkā līdz piektajai, stiprākajai, kategorijai, kļūst arvien biežāka parādība. Nepieredzēti ilgi sausuma periodi, kas izraisa plašus ugunsgrēkus arī vietās, kas tipiski saistās ar mērenāku klimatu, piemēram, Kanādā. Izžuvušas upes un no karstuma miruši svētceļnieki. Viens karstuma rekords pēc otra.
Tostarp arī Latvijā šogad piedzīvota precīzo novērojumu vēsturē stiprākā vasaras vētra. Raidījumā "Zinātne vai muļķības" Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna apstiprināja: ilgtermiņa dati liecina, ka klimats tiešām mainās. Kā Latvijā, tā visā pasaulē. Redzamākās lietas, protams, ir vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas izteikti novērojama pēdējo pusgadsimtu. Šī tendence saglabāsies. Taču vidējās temperatūras pieaugums par dažiem grādiem nebūs tas, kas cilvēkos raisīs sajūtas – jā, dabā notiek būtiskas pārmaiņas. Tie būs laikapstākļu ekstrēmi. "Aizvien biežāk būs tropiskās naktis, kad naktī temperatūra nebūs zemāka par 20 grādiem. Būs vairāk intensīvu lietusgāžu," izteicās Vīksna.
Taču pie mums pagaidām tie ir vien daži nolauzti koki, pa kādam norautam jumtam un nedaudz applūdušas privātmājas vai garāžas atsevišķās vietās. Citur cilvēki laikapstākļu ekstrēmus izjūt spēcīgāk. Kā nupat ASV austrumu piekrastē, kuru ar dažu nedēļu atstarpi postīja divas ļoti spēcīgas viesuļvētras – "Helēna" un "Miltons".
Ņūsams un Ripls brīdina, ka pašreizējā rīcība ne tuvu nav pietiekama, lai sasniegtu savulaik Parīzē nosprausto mērķi par sasilšanas iegrožošanu 1,5 Celsija grāda robežās. Pašreizējās tendences liecina, ka pat ar šī brīža klimata pārmaiņas ierobežojošo darbību īstenošanu pilnā apmērā līdz gadsimta beigām planētas vidējā temperatūra var pieaugt par 2,7 grādiem salīdzinājumā ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas. Tas izraisa veselu notikumu kaskādi. Ik gadu klimata pētnieki monitorē vairākus parametrus, kas raksturo mūsu planētas stāvokli.
Tos var uzskatīt par sava veida Zemes "dzīvības pazīmēm", un kopumā pētījumā iekļautas 35 šādas pazīmes. Jaunākajā pārskatā 25 no 35 ir sasniegušas jaunus rekordus, un ne uz labo pusi.
"Mēs esam uz neatgriezeniskas klimata katastrofas sliekšņa. Tā bez jebkādas šaubu ēnas ir globāla mēroga ārkārtas situācija," pētījuma ievadtekstā brīdina autori un norāda: apdraudēta faktiski visa dzīvība uz Zemes, un mēs tuvojamies tai klimata pārmaiņu fāzei, kuras sekas var būt neprognozējamas.
"Cilvēki nav pieraduši dzīvot šādos apstākļos. Civilizācijas, kas attīstījušās pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā, to darīja labvēlīgos apstākļos. Nebija nedz par karstu, nedz par aukstu. Šis dzīvei labvēlīgais klimats nu ir apdraudēts. Jau mūsu mazbērnu dzīves laikā klimata apstākļi būs daudz draudīgāki nekā jebkas, ko piedzīvojuši mūsu senči," brīdina zinātnieki.
Un pagaidām galvenais vaininieks – fosilo kurināmo radītās emisijas – mazumā neiet. Arī uz klimata katastrofas sliekšņa stāvot, mūsu apetīte pēc enerģijas tikai aug, un pagaidām būtisku daļu "maltītes" sastāda fosilie kurināmie.
Novembrī Baku, Azerbaidžānā, pasaules līderi sapulcēsies uz kārtējo Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferenci, kur spriedīs par veidiem, kā paglābties no katastrofas. Taču reāla rīcība vairumā gadījumu tāpat būs katras atsevišķas valsts ziņā, un ar to iet daudz, daudz lēnāk nekā vajadzētu. Un, kamēr draudi nav redzami acu priekšā, bet notiek "kaut kur fonā", šīs pārmaiņas ierobežojošas iniciatīvas bieži kapitulēs ekonomisko interešu priekšā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
