Seši miljoni skatījumu – kas šogad bija Latvijas putnu tiešraižu superzvaigznes?

Šogad tiešsaistē bija iespējams sekot 11 putnu pāriem un novērot 23 mazuļu izlidošanu. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot melnā stārķa ligzdu Rīgas mežos, tika izdētas olas, savukārt no šīm visās, izņemot jūras ērgļu ligzdā Durbē, redzējām izaugam un izlidojam mazuļus, uzsver LDF.

Šogad LDF tiešraidēm bija seši miljoni skatījumu, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tiešraides guva 4,3 miljonus skatījumu visā pasaulē. 71 procents skatītāju bija tepat no Latvijas, tad seko Lietuvas, Vācijas un Polijas un citu valstu putnu dzīves interesenti.

Vispopulārākajā tiešraižu ligzdā turpināja saimniekot mātīte Milda, taču šogad ar jaunu partneri, kuram skatītāju balsojumā tika dots vārds Hugo. Marta beigās Milda izdēja divas olas un ar tēviņa atbalstu tās cītīgi perēja.

Tomēr 12. aprīlī Hugo pazuda un Mildai nācās tikt galā ar svešu jūras ērgļu uzmanību.

Milda devās arvien garākos izlidojumos, atstājot olas neapsegtas – šajā laikā tās aiznesa krauklis. Milda ar vienu no svešajiem tēviņiem izveidoja pāri, bija ik pa laikam redzami ligzdā, devās lidojumos un pārojās.

Jūras ērgļu pāris Rasene un Akacis apdzīvo ligzdu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Mātīte marta pirmajā pusē izdēja divas olas, produktīva bija viena no tām – aprīlī izšķīlās mazulis, kuru nodēvēja par Rausi.

Liels izaicinājums mazuli piemeklēja 23. aprīlī, kad visu Latviju bija pārsteidzis sniegs. Mazulis palika viens un nesildīts ligzdā pusotru stundu, kamēr ārā vēl bija ļoti zema temperatūra, taču izdzīvoja.

Ligzdā Kurzemes pusē augstu priedes galotnē iemītnieki ieradās tiešraides uzsākšanas dienā – 31. martā. Pāris tika pie vārdiem Singa un Svings. Singa aprīļa otrajā pusē nozuda, bet viņu nomainīja cita mātīte, kurai piešķīra Selgas vārdu.

Svings un Selga uzsāka ligzdošanu, 17. maijā mātīte izdēja pirmo, bet trīs dienas vēlāk otro olu. Vasaras saulgriežos – 23. un 24. jūnijā – abi mazuļi izšķīlās un tos nosauca par Līguci un Janci. 30. jūlijā abi jaunuļi tika apgredzenoti. Augustā tie uzsāka treniņus lidošanā, augusta vidū abi izlidoja no ligzdas, bet pavisam ligzdu pameta septembra sākumā.

Mazo ērgļu ligzdā Zemgalē 12. aprīlī atgriezās skatītājiem jau divās iepriekšējās sezonās iepazītais pāris Laila un Uldis. Pāris, kā jau šai ligzdā ierasts, izrādīja ļoti saskanīgas attiecības un rūpes vienam par otru, un 26. aprīlī tika izdēta viena ola.

Mazulis Bruno izšķīlās 5. jūnijā (titulbildē) un jau jūlija beigās sāka vicināt spārnus un pārvietoties uz bērza tuvējiem zariem. Barības piegādēs pārsvarā bija dažādi mazie grauzēji.

Bruno kopā ar vecākiem pēdējo reizi ligzdā redzēts 18. septembrī.

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad viss pagāja mierīgi, tur jau sesto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri veiksmīgi izaudzināja vienu atvasi.

Pāris šogad tika pie divām olām un pēc veiksmīgas perēšanas tandēmā, 2. jūnijā izšķīlās pirmais un 6. jūnijā otrais mazulis, kurš gan 9. jūnijā nobeidzās. Pirmais cālis tika pie Ievas vārda, jūlija beigās sāka apdzīvot tuvējos zarus un jau 31. jūlijā veica pirmo izlidojumu.

Ligzdu pēdējā atstāja saimniece Anna, kas tur manīta vēl 25. septembrī.

Šogad pirmo reizi bija iespēja sekot lauku piekūna ligzdošanai. Piekūnu pāris, kas iegva vārdus Tilla un Tango, ieradās aprīļa sākumā un aprīļa laikā tika izdētas četras olas.

Pa vidu perēšanai, 23. aprīlī visus pārsteidza sniegputenis, un Tilla sildīja olas sniega pieputinātā būrī. Arī maija salnas lika satraukties, vai Tilla spēs pasargāt olas, taču visas četras maijā izšķīlās.

Lauku piekūns tautā tiek dēvēts par peļu vanadziņu, un tiešraižu vērotāji varēja pārliecināties, ka ne velti. Tēviņš piegādāja uz būri mazputniņus, peles un ķirzakas, bet visbiežāk strupastes. Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru, tāpēc 21. jūnijā notika pirmais lidošanas mēģinājums – viens no mazuļiem izlidoja ārā. Nākamajā dienā viņa piemēram sekoja pārējie trīs.

Kopš 2021. gada LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, taču turpmākajos gados šajā ligzdā sekmīgi izperēti un izlidojuši mazuļi.

Šogad marta beigās ligzdā atgriezās pagājušā gada iemītniece, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Cīņā, kā vienmēr, uzvar stiprākais, tāpēc šoreiz stārķis ar savainoto kāju piekāpās un ligzdot palika tēviņš, kurš vēlāk tika nokristīts par Tuku.

Laika posmā no 10. līdz 19. aprīlim tika izdētas piecas olas, visi mazuļi maija vidū veiksmīgi izšķīlās. Jūnija sākumā Tuks jaunāko mazuli izmeta no ligzdas, taču pārējie četri tika izbaroti un jūlija beigās sāka savus treniņlidojumus.

Jau augusta sākumā ligzda, kas pavisam nesen bija visiem par šauru, arvien biežāk palika tukša. Pēdējo reizi ligzdā redzēts Tuks, kurš to pameta 15. augustā.

Melnā stārķa ligzdā marta beigās atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris, kurš uzreiz ķērās pie ligzdas labiekārtošanas darbiem. Mātīte ieradās 2. aprīlī un viņai dots Ogres novada upes Urgas vārds. Arī viņus pārsteidza sniegputenis, un tiešsaistes skatītājiem bija iespēja redzēt, kā stārķi pacieš sniegotas dienas savā ligzdā.

Naktī uz 17. aprīli tika izdēta pirmā ola, kurai precīzi ar divu dienu starpību sekoja pārējās četras. Pirmie divi stārķēni izšķīlās 22. maijā, nākošajās dienās vēl divi, bet piektā ola tā arī neizšķīlās. 18. jūnijā mazuļus apgredzenoja.

Urga un Ogris cītīgi rūpējās par mazuļiem un ligzdu, to regulāri iekārtojot un uzlabojot, nesot zarus un sūnas, bet stārķēniem barību, galvenokārt, vardes un mazas zivtiņas.

Jūlija beigās, kad mazuļu pelēko pūku nomainīja spalvas un ligzdā visiem četriem kļuva jau pa šauru, jaunieši sāka apdzīvot tuvākos zarus un pavisam drīz veica pirmos lidojumus. 14. augustā, kad ar barību ieradās Urga, ligzdā neviena vairs nebija – jaunā paaudze jau bija devusies ceļā. Nākamajā dienā mājvietu pārbaudīt atlidoja Ogris, un arī viņš devās tālajā ceļojumā un vairs netika manīts.

Šajā melnā stārķa ligzdā vērojām dažādas cīņas, pāru veidošanos un izjukšanu, bet stabils pāris šeit neizveidojās un ligzdošana nenotika.

Tiešraide no Cēsu pils mūros esošā būra sākās 27. maijā, un jau vakarā būrī tika novērots svīru pāris. Pavisam drīz, 2. jūnijā tika izdēta pirmā un 5. jūnijā otrā ola. Perēšanas sākumā ik pa laikam tika sildīta tikai viena no olām, otra bez siltuma atstāta pat ilgāk par diennakti. Gadījās arī brīži, kad abas olas tika atstātas novārtā.

Atmosfēra būrī nebija mierīga, vairākkārt tur centās iekļūt citi putni – krauķis, kovārņi un svešas svīres. Būri apmeklēja arī kukaiņi – svīres apsēda kaulu mušas, būrī iekļuva arī irsis un pat spietojošas bites. Par spīti visam, jūnija beigās abas olas izšķīlās un mazuļi augusta sākumā izlidoja.

Sekošana vistu vanagu gaitām bija iespējama no divām ligzdām, kuras atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā. Tiešraides tika izveidotas, atsaucoties BKUS darbinieku iniciatīvai.

Šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 2, tomēr, kā jau vistu vanagiem tas ir raksturīgi, tika izmantotas abas ligzdas. Ligzdā Nr. 1 biežs viesis bija tēviņš, kurš tur ieturēja maltītes un veica ligzdas uzlabošanu, piegādājot jaunus zarus.

Laikā no 21. līdz 29. martam tika izdētas četras olas un maija sākumā visi cāļi veiksmīgi izšķīlās. Vecāki izbaroja mazuļus, kuri jūnijā jau sāka vingrināt spārnus un, apdzīvojuši tuvējos priedes zarus, drīz vien izlidoja no kameras redzesloka, bet jūlija vidū ligzdu pameta pavisam.

Pateicoties zemūdens kamerai, skatītāji arī šogad varēja vērot Līgatnes upes iemītniekus. Lai gan kameras lēca bieži kļuva netīra un redzamība tika traucēta, zivju nārsta laikā rudenī lēca tika notīrīta un tiešraidē bija vērojamas garām peldošās zivis.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – skatītāju ziedojumiem, bet 4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina atbalstītājs LMT.