Dzīvnieki, kas pārdzīvojuši monarhus, laikmetus un pat ēras, no sīkām medūzām līdz milzīgām haizivīm – vai tiešām viņi ir nemirstīgi, un kas ir viņu noslēpums? Un galvenais – vai šo pieredzi spēs pārņemt cilvēku zinātne?
Nu, labi, absolūtas nemirstības nav, ar laiku beidz pastāvēt pat senākās galaktikas, izzūd cietākās klintis un nomirst vissenākie dzīvnieki. Taču pēdējo nāves iemesls nereti nav vis vecums, bet gan kas cits – bads, slimības, plēsēji. Citādi viņi dzīvotu, cepuri – vai taustekļus – kuldami bezmaz mūžīgi.
Viens no šādiem "nemirstošiem" dzīvniekiem ir sīka medūza jeb hidra (Hydra vulgaris, titulbildē), raksta zinātniskais portāls "Popular Science". Ūdens iemītnieki, rādās, vispār ir tendēti uz ilgāku mūžu nekā tie, kas mīt virszemē un saules gaismā.
Hidra ir sīka, apmēram centimetru gara medūza, no skata pavisam necila, taču glabā sevī milzu noslēpumu, ko atklāja Pomonas koledžas profesors Daniels Martiness laikā, kad pats vēl bija students Ņujorkas valsts universitātē 90. gadu beigās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
