Kas ir dabas fenomens DANA, kas šobrīd plosa Spāniju  (1)

29. oktobrī vairākos Spānijas austrumu apgabalos pāris stundu laikā nolija gada nokrišņu norma, strauji izraisot milzīgus plūdus, kas izpostīja veselas pilsētas un atstāja tūkstošiem cilvēku bez pajumtes. Atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 500 litrus uz kvadrātmetru, vēsta populārzinātniskais portāls "Live Science". Vissmagāk cietis Valensijas reģions.

Šo postošo laikapstākļu cēlonis ir dabas parādība, kas veidojas Vidusjūrā. To dēvē par "Depresión Aislada en Niveles Altos" (DANA) – tie ir izolēti zema spiediena apgabali, kas veidojas lielā augstumā.

Pēc Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūras (Aemet) datiem šī ir intensīvākā DANA, kas reģistrēta 21. gadsimtā. Tā salīdzināma ar katastrofālo "Pantanada de Tous" 1982. gadā.

DANA ir daudz intensīvāka versija procesam, kas ierasti notiek samērā augstu atmosfērā, aptuveni 9000 metru augstumā, siltā gaisa masām satiekoties ar auksto gaisu. Ar akronīmu DANA savukārt raksturo procesu, kas notiek zemākos atmosfēras slāņos, kur šis aukstais gaiss no augstākiem atmosfēra slāņiem sastopas ar siltāku gaisu. Īpaši izteikti tas novērojams virs Vidusjūras siltajiem ūdeņiem. Šī kombinācija veido krasas temperatūras atšķirības starp dažādiem atmosfēras slāņiem, un tiek veicināta ar ūdens tvaiku piesātināta siltā gaisa strauja celšanās augšup. Ja šādi izteikti temperatūras kontrasti "apvieno spēkus" ar lielu gaisa mitrumu un Vidusjūras sasilušo ūdeņu enerģiju, rezultāts ir ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes un vētras.

"Vējš var nebūt tik spēcīgs kā viesuļvētrās, taču nokrišņu un intensitātes ziņā DANA pat var tās pārspēt. Šie notikumi var radīt gan materiālus zaudējumus, gan apdraudēt cilvēku dzīvību, gluži kā viesuļvētra," portālam "Live Science " saka Horhe Olsina, Alikantes Universitātes Klimatoloģijas laboratorijas direktors.

Oksfordas Universitātes ģeozinātnieks Jago Peress DANA raksturo kā vienu no visbīstamākajām meteoroloģiskajām parādībām Spānijā, norādot, ka "ļoti īsā laikā var nolīt milzīgs daudzums nokrišņu".

Ar DANA raksturo parādību, kas veidojas tikai virs Spānijas, bet līdzīgi laikapstākļi, ko sauc par ekstratropiskiem cikloniem, veidojas arī Atlantijas okeānā pie Urugvajas un Argentīnas, norāda pētnieki.

DANA pie Valensijas krastiem saskārās ar ūdens temperatūru ap 22 grādiem pēc Celsija, lai gan parastā temperatūra šajā gadalaikā ir aptuveni 21 grāds. Starpība var šķist neliela, taču ar to pietiek, lai vētras sistēmu apgādātu ar papildu enerģiju. Tas var "izraisīt nokrišņu kaskādi ļoti īsā laikā", sacīja Olsina. Viņš uzskata, ka šīs DANA jauda ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, taču citi meteorologi domā, ka šā Vidusjūras fenomena korelācija ar globālo sasilšanu prasa dziļāku analīzi, pirms tiek izteikti kādi apgalvojumi.

Vidusjūra ir viens no jūras baseiniem, kas pēdējo gadu desmitu laikā ir sasilusi visvairāk un darbojas kā "mitruma un enerģijas pārneses josla", saka Olsina. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem vidējā temperatūra Vidusjūrā ir palielinājusies par pusotru grādu – gandrīz divas reizes vairāk nekā paaugstinājusies gaisa temperatūra reģionā tajā pašā laika posmā. "Kopš 2020. gada Pireneju pussalā vasarās ir bijušas rekordaugstas temperatūras, un šogad jūras virsmas temperatūra pārsniedza 29 grādus," saka Olsina.

Šī sasilšana ir mainījusi arī DANA norises laiku, jo Vidusjūra sāk uzkarst jau maijā un saglabā siltumu līdz novembrim. Salīdzinājumam, 80. un 90. gados šī parādība parasti notika septembrī un oktobrī. Pašlaik tiek lēsts, ka tagad katru gadu veidojas par 15–20% vairāk šo parādību, salīdzinot ar situāciju pirms 60 gadiem.

Pētniekiem šā gada jaudīgā DANA sniedz arī svarīgu informāciju, sākot ar nepieciešamību uzlabot agrīnās brīdināšanas sakaru protokolus. "Ja ir cilvēku nāves gadījumi, tas nozīmē, ka kaut kas ir nogājis greizi. Ir jāuzlabo komunikācija un šo notikumu prognozēšana," sarunā ar "Live Science" norāda meteorologs Mars Gomess.

Klimata pārmaiņas, visticamāk, izraisīs arvien biežākus intensīvus un ārkārtējus nokrišņus. Tas norāda uz steidzamu nepieciešamību pielāgot profilakses un aizsardzības sistēmas un pārstrukturēt neaizsargātās teritorijas, lai samazinātu riskus, kas saistīti ar arvien ekstremālāku klimatu, sacīja Olsina.

Par to, ko klimata pārmaiņas varētu nest Latvijai, speciālisti sprieda arī raidījumā "Zinātne vai muļķības".