Kā tu justos, ja pēc parastas pastaigas pa netālu esošo parku pēkšņi attaptos tuksneša kāpās? Tieši tik apjucis un ne savā vietā izskatījās kāds imperatorpingvīns, kuru cilvēki pamanīja vientuļu stāvam pludmales smiltīs Denmārkā, Austrālijas rietumu piekrastē. Tik tālu uz ziemeļiem imperatorpingvīni, kuru mājas ir Antarktīda, vēl nekad nebija manīti, vēsta Austrālijas raidorganizācija ABC.
Putnu pamanīja vietējais iedzīvotājs Ārons Foulers, kas pludmalē atpūtās kopā ar draugiem un viņu atvasēm. "Šeit ik pa laikam ūdenī var redzēt dzīvas radības, bet ne jau pingvīnus. Bērni bija visnotaļ priecīgi, bet nedomāju, ka viņi līdz galam izprata, cik iespaidīgs ir šis notikums," ABC citē Fouleru.
Viņš stāsta, ka putns izskatījies milzīgs. "Daudz lielāks nekā jebkurš ūdensputns. Mēs brīnījāmies – kas tas tāds ir, kas lien ārā no ūdens!" To, ka pingvīns nudien bija apjucis par savu atrašanās vietu, liecināja viņa nesekmīgais mēģinājums pašļūkt uz vēdera. Foulers spriež, ka pingvīns pludmales smiltis sajaucis ar sniegu. Neveiksmīgais šļūciens beidzies ar knābi smiltīs, pēc kā pingvīns piecēlies stāvus un nopurinājis dīvaino "sniegu" – smiltis.
Foulera vērtējumā pingvīns bija aptuveni metru garš un ne būt ne no tiem bailīgajeim un kautrīgajiem. Tas gāzelējies tieši pretī pārsteigtajiem atpūtniekiem. Imperatorpingvīni tik tiešām var būt augumā brangi. Pieaudzis tēviņš var sasniegt pat 1,4 metru garumu un svērt aptuveni 40 kilogramus. Lielāku pingvīnu mūsdienās par šīs sugas pārstāvjiem nav.
Par negaidīto ciemiņu paziņots Austrālijas Bioloģiskās daudzveidības, dabas aizsardzības un apskates vietu departamentam (DBCA). Iestādes preses pārstāvis medijus informēja, ka pingvīns bija novārdzis no nepietiekama uztura, tāpēc par viņu šobrīd rūpējas speciālisti. Atlabšanas process varētu ilgt vairākas nedēļas, spriež eksperti.
Ko imperatorpingvīns darīs pēc tam? Galu galā tas ir vairākus tūkstošus kilometru no mājām. Un kā tas vispār te nokļuva? To Austrālijas raidorganizācijai ABC skaidro Rietumaustrālijas Universitātes pētniece Belinda Kanela. "Šie pingvīni mēdz sekot okeāna straumēm, meklējot pārtiku. Nav izslēgts, ka pingvīns sekojis kādai no straumēm, kas to aizvedusi tālāk uz ziemeļiem no Antarktīdas un tuvāk Austrālijai nekā tas parasti notiek," spriež eksperte. Viņa norāda, ka tie imperatorpingvīni, kas ir marķēti un kuru pārvietošanos zinātnieki tādējādi spēj izsekot, tipiski netiek tālāk par 50. dienvidu platuma grādu. Šis pingvīns attapās jau daudz tuvāk ekvatoram – 35. platuma grādos. "Tas ir daudz tālāk uz ziemeļiem nekā imperatorpingvīni manīti jebkad iepriekš," skaidro dokotre Kanela.
Jāatgādina, ka klimata pārmaiņu ietekmē imperatorpingvīnu mājas – Antarktīda – izmainās acīmredzami. Šo pigvīnu izdzīvošana ir atkarīga no ledus – uz tā putni meklē patvērumu laikā, kad pasaulē laiž mazuļus. Ledus ļauj gan ienirt, lai medītu un meklētu pārtiku, gan sniedz zināmu aizsardzību no okeānā mītošajiem plēsējiem, ja vien pingvīns laikus spēj uz tā patverties, kolīdz tuvumā parādās, piemēram, kāds ronis vai plēsoņdelfīns. Ledus platību konstants sarukums būtiski ietekmē izdzīvojušo mazuļu skaitu. Piemēram, 2022. gadā veikta pingvīnu koloniju apsekošana Belinshauzena jūrā liecina, ka četrās no piecām kolonijām mazuļi gāja bojā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
