Noslēdzies fotokonkurss "Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas", kas rīkots par godu "Natura 2000" teritoriju izveides divdesmitgadei Latvijā. Izvērtēšanai iesniegtas 382 fotogrāfijas, kas tapušas kādā no Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā. Daļa no fotogrāfijām tiks izmantotas unikālā grāmatžurnālā un kalendārā 2025. gadam, "Delfi" informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Fotokonkursā par labākajiem atzīti Andželas Daļeckas, Vladislava Kundziņa un Toma Artūra Štāla uzņemtie darbi. Daļecka iemūžinājusi noskaņām bagātu saullēktu Liepājas ezerā, Kundziņš no Sarkaņkalna Adamovas ezera apkārtnē vienā kadrā "noķēris" gan gulbjus lidojumā, gan alni, kas iebridis ezerā, savukārt Štāls nofotografējis ganības Dvietes palienē. Katrs no šo trīs attēlu autoriem saņems 50 eiro balvu.
Pārējās iesniegtās fotogrāfijas aplūkojamas vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā "Kampaņa Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas". 80 no šiem attēliem tiks iekļauti arī "Natura 2000" grāmatžurnālā, ko izmantos valsts augstāko institūciju reprezentācijas vajadzībām. Attēlus izmantos arī DAP veidotajā 2025. gada sienas kalendārā. Visi fotogrāfiju autori, kuru darbi ir izvēlēti grāmatžurnālam, saņems izdevuma eksemplāru pa pastu.
Atzīmējot 20. gadadienu, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklam "Natura 2000", šogad biedrība "Integrity projects group" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizēja sabiedrības iesaistes kampaņu "Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas". Kampaņa aicināja ikvienu iepazīties ar Latvijas dabas dižvietu aprakstiem vietnē www.tiekamiesdaba.lv un apmeklēt tās dabā, fiksējot fotomirkļus. Fotokonkurss notika no maija līdz septembrim, iesniegtos darbus vērtēja profesionāla žūrija.
Īstenojot Eiropas Savienības Biotopu direktīvu, "Natura 2000" teritoriju tīkla izveide Latvijā pirms 20 gadiem spēlējusi izšķirošu lomu, lai saglabātu Latvijas dabu un tās daudzveidību. Dalība Eiropas aizsargājamo teritoriju tīklā ļāvusi piesaistīt Eiropas Komisijas vides un klimata programmu finansējumu, atjaunojot un saglabājot tādas dabas vērtības kā bioloģiski vērtīgi zālāji, upju straujteces, mitrāji, palienes un meži. Pateicoties piesaistītajam starptautiskajam finansējumam, īstenots vēsturiski lielākais dabas vērtību inventarizācijas projekts valstī – "Dabas skaitīšana", kas aktualizējis izaicinājumus dabas vērtību aizsardzībā. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotā dabas tūrisma infrastruktūra un pieci dabas izglītības centri (Salacgrīvā, Siguldā, Ķemeros, Šlīterē un Lipuškos pie Rāznas ezera) veicina sabiedrības izpratni par dabu un tās aizsardzības nozīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
