Senāks par reliģijām un rakstību. Mēģina noteikt senākā joprojām dzīvā organisma vecumu

Kas Pando atšķir no Metuzāla? Fakts, ka tas aizvien skaitās viens organisms, taču nav viens koks klasiskā izpratnē – atsevišķi augošs, ar vienu stumbru un vienu zaru vainagu. Pando ir ģenētiski identisku augu kolonija – šis klonālais augs vairojas bezdzimumiski, tam ir vienota sakņu sistēma.

Pando pirmo reizi kā viens organisms tika identificēts 1976. gadā, bet pēc tam periodiski veikti jauni klonālā auga apsekojumi. Nosaukumu Pando tas ieguva 1992. gadā. No latīņu valodas to aptuveni var tulkot kā "izplešos". Un tieši tā Pando vairojas. Ģenētiskā analīze liecina, ka šī Amerikas apse (Populus tremuloides) nu sastāv no apmēram 47 tūkstošiem ģenētiski identisku dzinumu, aizņem aptuveni 43 hektārus un sver sešus tūkstošus tonnu. Kaut tas nav pasaulē platības ziņā lielākais augs, to bieži min kā pasaulē smagāko augu. Taču vai tas ir pats vecākais? To lūkoja noskaidrot Jūtas Štata universitātes pētniece Rozena Pino ar komandu.

Individuāli šo apšu dzinumi var izdzīvot aptuveni 130 gadus, ne ilgāk. Taču kopumā ģenētiski identisko koku audze ir tūkstošiem gadu sena. Līdz pat šim brīdim nav drošticama aprēķina par Pando vecumu, par kuru vairums pētnieku būtu vienisprātis. Dabas aizsardzības organizācijas "Western Aspen Alliance" vadītājs Pols Rodžerss, kurš pats nepiedalījās Pino vadītajā pētījumā, veikto darbu vērtē atzinīgi. "Tas, ko viņi atklāja, ir būtisks solis uz priekšu," Rodžersu citē "Live Science". Tiesa, Pino darbs vēl nav recenzēts un šobrīd pieejams pirmsdrukas serverī "bioRxiv".

Pando kopumā aizņem aptuveni 43 hektārus lielu platību, kas attēlā iekrāsota ar zaļu krāsu.

Pino aplēses balstīja, pētot šo apšu genomu. Konkrēti – specifiskas mutācijas, kas laika gaitā uzkrājas, rodoties jauniem un jauniem kloniem. Aptuveni zinot, cik strauji apšu genomā veidojas jaunas mutācijas, var spriest par kopējo klonālā organisma augšanas laiku. Taču – jāuzsver vārds "aptuveni". Aizvien nav skaidrs, tieši cik ātri jaunos klonālajos dzinumos rodas specifiskas ģenētiskas mutācijas, kas var kalpot par šādiem vecuma marķieriem. Pino grib šim uzdevumam piesaistīt Alisu Filipsu, kas ir augu bioloģijas speciāliste Kalifornijas Universitātē, Bērklijā. Viņa cer, ka Filipsas zināšanas un pieredze palīdzēs precīzāk noteikt, cik bieži apsēs veidojas ģenētiskas mutācijas un cik strauji tās uzkrājas

Kā papildu datu punkts Pando vecuma noteikšanā kalpoja nogulšņu paraugi no tuvumā esošā ezera. Tur slāņos, kas datējami ar 60 tūkstošus gadu senu pagātni, uzietas apšu putekšņu paliekas. Ja šis augs tiešām ir 60 tūkstošus gadu sens, tad tas dzīvo jau kopš laikiem, kad pirmie cilvēki sāka migrēt no Āfrikas.

Pino komandas aplēses piedāvā plašu diapazonu – Pando ir no 16 līdz 80 tūkstošiem gadu sens. Rodžerss uzskata, ka 16 tūkstoši gadu ir ticamāks variants, jo ģeologi zina, ka pirms aptuveni 20 tūkstošiem gadu minētajā vietā ļoti tuvu –nepilnu divu kilometru attālumā – Pando audzei bija pietuvojies ledājs. Grūti iedomāties, kā apšu audze šādos apstākļos varētu izdzīvot. Pat ja tie ir 16 tūkstoši gadu, tas tāpat vairāk nekā trīs reizes "pārspļauj" Kalifornijas priedes Metuzāla vecumu.

Konkrēti šis nav slavenais Metuzāls, taču tas ir viņa "radinieks" – Pinus longaeva.

Visticamāk, tuvākajos gados pētnieki visai plašo diapazonu – 16 un 80 tūkstošus gadu – būs sašaurinājuši un precizējuši. Tikmēr Pando kalpo kā pierādījums dabas spējai pielāgoties. Gadu tūkstošos piedzīvoti visdažādākie apstākļi. Tiesa, nesen vēstīts, ka apses apdraud krietni savairojušies meža dzīvnieki, jo īpaši brieži, kas mielojas ar jaunajiem dzinumiem, taču daļu audzes no ragaino apetītes pasargā ar nožogojumiem.