Antarktika – šī mūžīgā sala, sniega, ledāju valstība. Un dienvidpola kontinents Antarktīda, kura plašumi ir atdusas vieta ne vienam vien drosminiekam. Vai spējat iztēloties, ka tur reiz auguši plaši skujkoku meži? Nesen veikts atklājums liecina, ka tieši tāda bijusi šī šobrīd sniegotās zemes pagātne.
Līdz šim Antarktīda bija vienīgais kontinents, kur nebija atrasts dzintars. Nu šis "robs" zināšanās ir aizpildīts. 2017. gadā ledlauzis "Polarstern" zinātniskajā ekspedīcijā kuģoja Amundsena jūrā, Painailendas līcī. Vietas nosaukums šajā kontekstā pat ir ļoti zīmīgs – "Pine Island" tiešā tulkojumā nozīmē Priežu sala. Izmantojot zemūdens urbšanas iekārtu, iegūti paraugi no jūras dibena, kas konkrētajā vietā ir gandrīz kilometru dziļumā zem viļņiem.
Piecus centimetrus biezā lignīta (fosila koksne ar zemu pārogļotību, atrodama brūnoglēs un citos nogulumos) slānī atrasti nelieli dzintara fragmenti. Spriežot pēc lignīta slāņa uzbūves un vecuma, šis dzintars ir aptuveni 83 līdz 92 miljonus gadu sens. Kā zināms, dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi. Pētnieki spriež, ka šī dzintara izcelsme ir mitrs mežs, kurā galvenokārt auga skujkoki. "Šādi apstākļi ir perfekti piemēroti koku un to sveķu fosilizācijai un saglabāšanai," raksta darba autori.
Dzintars no šī paša laika posma – Krīta perioda – iepriekš atrasts arī Austrālijas dienvidos, kas tobrīd vēl bija savienoti ar Antarktīdu. Tāpēc kopumā nav pārāk liela pārsteiguma, ka arī nogulumos pie Antarktīdas ir šie fosilie sveķi. Atrast tos mūsdienu Antarktikā gan nav viegli, ko arī apliecina fakts – tas noticis vien nesen.
Diemžēl uzietais dzintars nav vienā skaistā gabalā, jo pētnieki 2017. gadā iegūtos lignīta paraugus analīzes vajadzībām samaluši smalkos fragmentos. Lielākie dzintara gabaliņi, kas "izdzīvoja" šo procesu, ir vien milimetru diametrā. Ļoti maz izredžu tajos atrast kādas senas dzīvības – kukainīša vai kāpuriņa – paliekas. Taču sākotnējā izpēte liecina, ka tur varbūt saglabājušies nelieli koka mizas fragmenti, kas arī ļaus uzzināt, kas tieši pirms daudziem miljoniem gadu audzis tur, kur šobrīd tikai ledus un sniegs.
Tas vēl nav viss – pētnieki uzskata, ka šie sveķi, no kuriem veidojies atrastais dzintars, varēja rasties pēc meža ugunsgrēka, kokam mēģinot "lāpīt" mizai nodarītos bojājumus. "Ir daudz pierādījumu ugunsgrēkiem Krīta perioda mežos, taču ļoti reti tie bijuši no polāro apgabalu biotopiem," raksta autori.
"Aizraujoši secināt, ka vēsturē bijis periods, kurā visos kontinentos klimatiskie apstākļi bija labvēlīgi sveķus ražot spējīgu koku augšanai," medijiem izplatītajā paziņojumā raksta Alfrēda Vegnera institūta (Vācija) jūras ģeologs Johans Klāgess. "Mūsu nākamais mērķis ir vairāk uzzināt par šo meža ekosistēmu – vai tas tiešām dega, vai varam dzintara gabaliņos atrast kādas dzīvības pēdas? Šis atradums ļauj mums tiešā veidā aizceļot tālā pagātnē."
Klāgesa un kolēģu darbs ar 2017. gadā iegūtajiem lignīta paraugiem jau iepriekš nesis aizraujošus rezultātus. Piemēram, 2020. gadā viņa komanda paziņoja, ka paraugos uzieti fosilizējušos sakņu fragmenti. Mikroskopiska analīze pat atklāja sporu un putekšņu klātbūtni paraugos. Nu šiem atklājumiem piepulcējies pirmais Antarktikā atrastais dzintars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
