Kas ir interesantākais, ko tu esi pamanījis, brienot pa dabas takām vai kāpjot kalnos? Pasakaini skaistu saulrietu? Kādu majestātisku meža zvēru vai neparastas formas koku? Tas, protams, ir jauki, taču diez vai pārspēs Klaudijas Stefensenas piedzīvoto. Viņa 2023. gadā pārgājiena laikā Itālijas Alpos uzgāja 280 miljonus gadu senas ekosistēmas paliekas.
Kāda izskatījās mūsu planēta Perma periodā? Kas tolaik – vēl pirms dinozauriem – apdzīvoja Zemi? Ieskatu ļauj gūt Stefensenas nejaušais atradums. Viņa uzkāpusi uz kaut kā, kas atgādināja sacietējuša cementa veidojumu, raksta izdevums "The Guardian". "Tad pamanīju, ka tam ir interesanti viļņainu līniju veidojumi. Tuvāka apskate ļāva saprast – tie ir pēdu nospiedumi!"
Viņas nojautu apstiprināja zinātnieki, turklāt nosprieda – tur jābūt vēl kaut kam. Eksperti pēc tam vairākkārt paviesojās vietā, kur Stefensena bija uzgājusi Permas perioda rāpuļa sapēdoto iezi, un atklāja veselas tropiskas ekosistēmas paliekas – ne tikai fosilizējušos augus no šī laika, bet pat fosilizējušos lietus lāšu atstātus nospiedumus.
Šīs ekosistēmas paliekas atrastas dažādos augstumos – no 3000 metriem augstu kalnos līdz pat nogāzēm un ielejām, kur fosilizējušās paliekas nonākušas līdz ar nogruvumiem.
Paziņojumā presei viens no pētījuma autoriem, paleontologs Ausonio Ronči, norāda – pēdu nospiedumus senais rāpulis te atstājis, kad bridis pa smiltīm un dubļiem senas ūdenstilpes krastos. Šīs vietas periodiski izžuvušas, un tādējādi pēdu nospiedumi dažviet dubļos sacietējuši pietiekami, lai saglabātos ilgāku laiku. Kad ūdens tos atkal pārklājis, līdzi nesot jaunu dubļu un nosēdumu slāni, tas nospiedumus pasargājis no tālākas ūdens un apkārtējās vides ietekmes, ar laiku ļaujot šīm pagātnes liecībām fosilizēties un pārsteigt mūs pēc daudziem miljoniem gadu.
Plašāka zudušās pasaules ekosistēmas izpēte liecina, ka te pēdojuši vismaz piecu dažādu sugu dzīvnieki. Dažs pa dubļiem nošļūcis arī ar vēderu, cits atstājis nagu nospiedumus. Lielākais no tiem varētu būt apmēram mūsdienu Komodo varāna izmērā. Pamatīgs rāpulis, kas var pārsniegt divu metru garumu. Dinozauri tolaik vēl neeksistēja, taču arī šis ir
Permas periodu, kas ilga sākās pirms 299 miljoniem gadu un beidzās pirms 252 miljoniem gadu, raksturo strauja planētas sasilšana, un šī perioda kulminācijā piedzīvota lielākā līdz šim zināmā masveida izmiršana, kuras laikā bojā gāja apmēram 70% sauszemes mugurkaulnieku sugu un 81% ūdens iemītnieku sugu.
Kaut neko labu tas mūsu nākotnei nesola, tieši klimata pārmaiņas ir viens no faktoriem, kas var veicināt šādus atklājumus. Planētai strauji sasilstot, arvien mazākas un mazākas platības tostarp Alpu kalnos sedz sniegs un ledus. Reizēm tas var būt logs uz 280 miljonus gadu senu pagātni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
