Foto: Velnezers un tā zivis izglābtas – kā notika attīrīšanas darbi

Viena no Juglas ezeriem – Velnezera – dramatiski sliktais ekoloģiskais stāvoklis kā uz delnas atklājās 2024. gada sākumā, kad vietējie iedzīvotāji ziņoja par masveidīgu zivju slāpšanu. Pētniekiem veicot ārpuskārtas pārbaudi, tika konstatēts, ka jau ezera virsmas līmenī ūdenī izšķīdušā skābekļa koncentrācija ir vien 0,83 mg/l. Krietni par maz. Arī 2023. gada rudenī Velnezerā veiktā zinātniskā zveja uzrādīja sliktu ainu. Zivju populācija bija noplicināta, un trešdaļa nozvejoto zivju bija badā – to kuņģi bija tukši.

Velnezerā bija ļoti liels fosfora piesārņojums, kas vasarās veicina aļģu ziedēšanu, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezera aizaugšanu. Fosfora piesārņojumu nolemts samazināt, pielietojot ALUM metodi. Tās pamatā ir polialumīnija hlorīda izmantošana, lai fosforu nešķīstošu savienojumu veidā izgulsnētu ezera nogulumos un izņemtu no aprites cikla.

Kā "Delfi" norādīja LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un zinātniskā asistente Anda Prokopoviča, ALUM metodes galvenā priekšrocība ir tūlītējs efekts. "Tas pilsētas ezeriem ar augstu rekreācijas slodzi ir ļoti svarīgi," skaidro institūta pārstāves. Būtiski, ka necieš arī apkārtējā vide – paši ezera nogulumi no ezera netiek izvākti, tādējādi arī tie nekur nav jāpārved un jānoglabā. Nogulumu izvākšana būtu alternatīva metode, taču tā ir gan tehniski sarežģītāka, gan izmaksātu dārgāk.

Grafikā norādīti divu būtisko barības vielu – kopējā slāpekļa un kopējā fosfora – dati Velnezerā trīs dažādos ūdens dziļumos attiecībā pret labas vides kvalitātes rādītājiem šāda tipa ezeros (atzīmēts ar sarkano līniju). Šobrīd abi ķīmiskie rādītāji ir pārsniegti, īpaši dziļākajā slānī, un atbilst tādām kvalitātes klasēm kā "slikta" un "ļoti slikta" (pēc Upju un ezeru ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas metodikas). Lai varētu teikt, ka attīrīšanas darbi bijuši veiksmīgi, šiem rādītājiem vajadzētu tuvināties vismaz vidējas kvalitātes rādītāju robežām.

Tas ir, fosfora koncentrācija nepārsniedz 0,06 mg/l, bet slāpekļa – 1,6 mg/l, kas ir vidēja vides stāvokļa rādītāji šada tipa ezeros. Ūdens caurredzamība arī ir svarīgs rādītājs, kam šāda tipa ezeros nav noteikti stingri kritēriji. Taču sagaidāms, ka šis rādītājs būtiski uzlabosies, jo jau šobrīd ūdens caurredzamība ir 260 centimetri, salīdzinot ar 2023. gada novembri, kad tā bija tikai 90 centimetri.

Lai efekts būtu ne tikai tūlītējs, bet arī ilglaicīgs, būtiski ezeru pārdomāti apsaimniekot – attīrīt krastus no aizaugšanas, ierīkot laipas, lai cilvēkiem būtu ērti to izmantot rekreācijas nolūkiem un lai ezerā netiktu mestas mēbeles un matrači, kā tas Velnezerā ir noticis. Tāpat ļoti svarīgi atpūtas vietu tuvumā pietiekamā skaitā ierīkot tualetes, lai liela apmeklētāju pieplūduma gadījumā ezerā papildus neieplūstu biogēni.

Pirmās pozitīvās indikācijas par skābekļa daudzuma pieaugumu ir jau šobrīd, bet svarīgs posms būs ziema. Tāpat arī tiks monitorēts, kāda ir situācija nākamajā veģetācijas periodā – vasarā. "Līdz šim ūdenī esošais fosfors bagātīgi baroja aļģes, kas sadaloties patērēja skābekli lielā daudzumā. Rezultātā trūka skābekļa zivīm. Pēc attīrīšanas, kad fosfora daudzumam jābūt būtiski mazākam, skābekļa apstākļiem strauji jāuzlabojas," prognozē LHEI.