Pētījums: Ļoti svarīga Atlantijas straumju sistēma pavājinās daudz straujāk par prognozēto

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18. novembrī, prestižajā izdevumā "Nature Geosciences" publicētais pētījums liecina, ka tuvākajos 15 gados Atlantijas straumju sistēma AMOC (Atlantic Meridional Overturning Circulation) varētu būt kļuvusi jau par trešdaļu vājāka.

Tas, kas mums zināms par Zemes klimata vēsturi, atklāj – AMOC arī pagātnē ir apstājusies pat pilnībā. Mūsdienās, strauji mainoties klimatam, AMOC atkal ir apdraudēta. Par to liecina virkne jaunāko pētījumu.

Šī straumju sistēma strādā kā liels konveijers, kas "apmaisa" ūdeņus Atlantijas okeānā. Siltās ūdens masas no okeāna dienvidu daļas ar šo straumi tiek nestas uz ziemeļiem, līdzi tām – skābeklis un barības vielas. Virzoties uz ziemeļiem, ūdens atdziest. Veidojas ledus, bet zem tā – ļoti sāļš un tātad arī blīvs ūdens. Atdziestot tas kļūst vēl blīvāks, un šīs ūdens masas grimst dziļāk un pēc tam atkal virzās uz dienvidiem, pakāpeniski sasilstot un ceļoties augšup.

Šīs straumes plūsma ir ļoti lēna. Aptuvenas aplēses liecina – ja mēs iztēlojamies, ka viens kubikmetrs ūdens straumē ir kā vēstule vai paciņa, kas tiek sūtīta pa pastu, tad tā pilnu apli pa šo "konveijeru" veic tūkstoš gados. Un tomēr tā ir ļoti būtiska, palīdzot nodrošināt mērenāku un siltāku klimatu Atlantijas okeānā kā ziemeļu, tā dienvidu daļā. Tiek uzskatīts, ka bez AMOC straumju sistēmas vidējā temperatūra okeānā būtu par pieciem Celsija grādiem zemāka. Ja tā apstātos pavisam, tas nozīmētu klimata haosu viscaur pasaulē – Eiropā kļūtu aukstāks, bet ekvatorā daudz biežāk plosītos vētras.

Daudzi klimata modeļi jau prognozējuši, ka līdz 2100. gadam AMOC sistēma kļūs vājāka. Taču šajos modeļos nebija iekļauts kāds būtisks faktors – ūdens, kas ieplūst Atlantijas okeānā no Grenlandes un Kanādas arktikas kūstošajiem ledājiem. To izdarīja Jaundienvidvelsas Universitātes (Austrālija) paleoklimatoloģe Lorija Menviela un viņas kolēģis Gabriels Pontess. Saldūdens pieplūdums no kūstošajiem ledājiem aizvieto daļu sāļā, blīvā okeāna ūdens, tādējādi šīs ūdens masas ziemeļos vairs negrimst tik dziļi, un AMOC virzība palēninās. Viņu modelis uzrāda – ja globālajā sasilšanā tiks pārsniegts divu Celsija grādu slieksnis, šī straumju sistēma līdz 2040. gadam kļūs par 33% vājāka.

Tiesa, jāatceras – šie ir modeļi, kuru prognozes var visai būtiski atšķirties atkarībā no tā, kādi faktori un dati iekļauti. Menviela atzīst, ka "zinātniskajā kopienā aizvien nav vienprātības par šo jautājumu". Problēmas sagādā precīzi izejas dati, ko iekļaut modelī. Piemēram, nav nemaz viegli aplēst, cik tad daudz saldūdens ledāju kušanas rezultātā ik gadu nonāk okeānā.