"Trends", ko 80. gadu beigās Klusā okeāna ūdeņos aizsāka viena zobenvaļu "influencere", ilga vien apmēram gadu. Kā jau daudzas ātrās modes tendences – strauji uzrodas, strauji pazūd, kad to nomaina kas cits. Taču viss ir ciklisks, un arī "trendi" mēdz atgriezties. Nu, pēc gandrīz 37 gadiem, šajos ūdeņos zobenvaļi jeb orkas atkal nēsā uz galvas beigtus lašus, gluži kā 1987. gada vasarā.
Jā, lai cik tas dīvaini neizklausītos, tā tiešām noticis. 80. gadu izskaņā dokumentēts gadījums, kad Pjudžitsaunda līcī, kas atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā un ko ar okeānu savieno Huana de Fukas šaurums, viena zobenvaļu mātīte sāka uz pieres nēsāt beigtus lašus. Nākamo sešu nedēļu laikā šo "aksesuāru" bija pārņēmuši ne tikai zobenvaļi no šīs mātītes bara, bet arī divu citu tuvējo baru īpatņi. Un tā apmēram gadu šie inteliģentie okeāna plēsēji Pjudžitsaunda ūdeņos peldēja ar beigtu lašu "cepurēm". 1988. gada vasarā tās zobenvaļiem pēkšņi apnika.
Pagājuši vairāk nekā 35 gadi, un – zinātniekiem par lielu pārsteigumu – zobenvaļiem atkal aktuālas ir beigtu lašu galvassegas. Speciālisti uzskata, ka šo uzvedību atcerējušies zobenvaļi, kas nu ir dzīves pilnbriedā, bet toreiz bijuši jauni. Zobenvaļu mūža ilgums savvaļā ir no 50 līdz pat 90 gadiem. "Tas šķiet visai iespējams, ka daļa no indivīdiem, kas šo uzvedību pieredzēja pirmo reizi, to atkal aktualizējuši," izdevumam "New Scientist" stāsta Oslo Universitātes ekologs Endrjū Fūts.
Tas, par ko jūras biologiem ir maz saprašanas – kāpēc šie dzīvnieki tā dara. Zobenvaļu aizsardzības organizācijas "Wild Orca" pētniece Debora Gailsa atzīst: "Ja godīgi, jūsu minējums ir tikpat labs kā mans."
Viens no minējumiem ir, ka šādi zobenvaļi pieglabā našķi vēlākam laikam. "Esam redzējuši, ka tie zobenvaļi, kuru barības pamatā ir jūras zīdītāji, lielus medījuma gabalus ņem sev līdzi, paglabātus zem krūšu spuras," stāsta Gailsa.
Zobenvaļu barības bāze var būtiski atšķirties atkarībā no tā, kur bars dzīvo. Vieni pārtiek no roņiem, citi no lašiem. Nomedīts lasis, iespējams, ir pārāk mazs, lai zobenvalis to varētu ērti piespiest pie ķermeņa ar krūšu spuru kā roni. Varbūt tāpēc stumšana ar pieri ir šķitis labāks risinājums, ja nu pēc stundas sagribas kādu uzkodu, bet medījums nav pa rokai.
Vai pētnieku nojausma ir pareiza, to varētu atklāt ar kamerām aprīkoti droni. Pirms 37 gadiem šādas iespējas monitorēt zobenvaļus no gaisa nebija. "Laika gaitā, savācot pietiekami daudz materiāla, mēs varētu atklāt, vai zobenvalis zivi panēsā, piemēram, 30 minūtes un pēc tam apēd," izdevumam "New Scientist" skaidro Gailsa. Tad motivācija šādai uzvedībai būs skaidra. Ne vairs dīvaina izdarība, bet vienkārši alternatīva tam, kā vaļiem nav – kabatām, kur ielikt uzkodu. Taču ko tad, ja droni novērotu, ka vaļi beigtos lašus uz pieres pastumda kādu stundu vai ilgāk, bet pēc tam vienkārši pamet? Atkal turpat, kur iepriekš – pie baltas lapas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
