Pirmā diena bez ledus Arktikā var pienākt ļoti drīz  (1)

Ledus daudzumu Ziemeļu ledus okeānā un tā izmaiņas regulāri uzrauga kopš 1979. gada, kad sistemātiski sāka iegūt datus no satelītiem. Mainoties gadalaikiem, ledus daudzums Arktikā, saprotams, svārstās līdzi. Kad ziemeļu puslodē ir vasara, ledus ir mazāk, bet ziemā atkal tā platības kļūst lielākas. Taču vispār bez ledus Arktika nav. Dati liecina, ka laika posmā no 1979. līdz 1992. gadam vidēji gada griezumā Arktikā jūras ledus aizņēma 6,85 miljonus kvadrātkilometru lielu platību. Šogad tie vidēji ir tikai 4,28 miljoni kvadrātkilometru, bet minimuma laikā nokrita pat līdz 3,39 miljoniem kvadrātkilometru. Pārmaiņas, kas notikušas dažu gadu desmitu laikā, ir patiesi dramatiskas. Katru desmitgadi platības gada griezumā sarūk par aptuveni 12 procentiem.

Okeāna ledus pilda daudz funkciju. Tas palīdz regulēt ūdens un gaisa temperatūru, piedalās okeāna straumju regulācijā, ar kurām tiek pārvietota gan siltumenerģija, gan barības vielas. Bez ledus dzīve būs daudz grūtāka vai pat neiespējama tādām sugām kā leduslāči un atsevišķu sugu roņi. Leduslāčiem peldoša ledus gabali ir vieta, no kuras uzglūnēt medījumam – roņiem. Savukārt roņi ledu izmanto kā vietu, kur atpūsties. Par to, cik skaudra situācija un mokoša bada nāve var draudēt leduslāčiem, arvien sarūkot ledus platībām, jau rakstīts iepriekš.

2020. gadā publicēts pētījums liecināja – ja klimata pārmaiņas turpināsies līdzšinējā tempā, Ziemeļpola barības ķēdes paša augšgala dzīvnieki – polārlāči – var aiziet bojā jau līdz 2100. gadam. Tie vienkārši nomirs badā. "Lāčiem priekšā stāv arvien ilgstošāki sezonālie "gavēņa" periodi, pirms ledus atkal ir uzsalis un dzīvnieki var doties medībās," skaidroja viens no pētījuma autoriem Stīvens Āmstrups.

Turklāt ledus straujāka kušana šo ciklu veicina. Proti, jo lielākas spoža ledus platības, jo vairāk no saņemtās saules gaismas un enerģijas tiek atstarots atpakaļ kosmosā. Jo mazāk ledus, jo lielākas platības ar tumšiem ūdeņiem, kas šo enerģiju savukārt absorbē. Arktika no ledusskapja pamazām kļūst par radiatoru, un šis efekts ir ar globālu, ne tikai reģionālu ietekmi. Viss ir saistīts.

Šobrīd slieksnis, zem kura polāro reģionu Ziemeļu Ledus okeānā uzskata par brīvu no ledus, ir ledus platības, kas mazākas par vienu miljonu kvadrātkilometru. Nupat tapušā pētījumā, izmantojot 11 klimata modeļus un kopumā palaižot 366 simulācijas, pētnieki prognozējuši, kad šī diena varētu pienākt. Dažas pesimistiskākās prognozes liecina, ka tas notiks jau tuvāko trīs līdz sešu gadu laikā. Vairums scenāriju liecina, ka tas notiks vēlāk, taču tāpat ļoti drīz – nākamajos 10 līdz 20 gados.

"Pirmā diena Arktikā bez jūras ledus neko dramatiski nemainīs. Taču tā būs simbolisks apliecinājums, ka mēs ar savām siltumnīcefekta gāzu emisijām esam fundamentāli izmainījuši vienu no Ziemeļu Ledus okeānu definējošajām īpašībām. Proti, ka to cauru gadu klāj ledus kārta," paziņojumā presei stāsta Aleksandra Jana.

Vien strauja un izlēmīga rīcība, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, var glābt situāciju un ļaut vismaz šajā gadsimtā izvairīties no dienas, kad Arktikā okeāna ledus platības sarūk zem viena miljona kvadrātkilometru.

Pētījums lasāms zinātniskajā izdevumā "Nature Communications".