Eksistenciāls drauds, kas ietekmēs miljardus – lielākā daļa sauszemes platību izžūst

"Bez mērķtiecīgiem centieniem krīzes novēršanai, miljardiem cilvēku nākotnē sagaida izsalkums, piespiedu dzīvesvietas maiņa un ekonomiski grūti laiki," paziņojumā brīdina ANO konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos vadošais zinātnieks Barons Ors. Vērienīgajā ziņojumā "The Global Thread of Drying Lands: Regional and global aridity trends and future projections" pirmo reizi "sausuma krīze dokumentēta zinātniski skaidri, atklājot šo eksistenciālo draudu, kas ietekmēs miljardus visā pasaulē," papildina konvencijas pārstāvis Ibrahims Tiavs. "Periodiskam sausumam pienāk gals. Taču tad, kad visā reģionā pats klimats kļuvis sausāks, vairs nevar atjaunoties iepriekšējie apstākļi. Sausāks klimats, kas ietekmē plašus apgabalus viscaur pasaulē, izmainīs dzīvi uz Zemes," viņš papildina.

Sausuma ietekme diez vai ir padziļināti jāskaidro – tā ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktai ražai un lauksaimniecības zemju degradācijai arī ilgtermiņā. Aplēsts, ka sausums negatīvi ietekmē aptuveni 40% mūsu planētas lauksaimniecības platību. Turklāt sausums ietekmē ne tikai lauksaimniecības zemes, bet sauszemes platības kopumā. Līdz ar citiem faktoriem – eroziju, sasāļošanos un veģetācijas degradāciju – sausums veicina reiz auglīgu un plaukstošu ekosistēmu straujas izmaiņas un pārtuksnešošanos.

Reiz relatīvi mitri reģioni kļuvuši par sausiem apvidiem, bet jau bijušie sausie apvidi izkaltuši vēl vairāk. Kopumā par sausām uzskatāmas platības nu ir par 4,3 miljoniem kvadrātkilometru vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Salīdzinājumam – septītās lielākās pasaules valsts Indijas platība ir nepilni 3,3 miljoni kvadrātkilometru. Nu šie pasliktinātie apstākļi ietekmē jau vairāk nekā 40% mūsu planētas sauszemes platību, ja neskaita Antarktīdu.

Reģioni, kas aizvadīto 30 gadu laikā skarti visvairāk, ir ASV rietumu daļa un Brazīlija, kur savvaļas ugunsgrēki nu jau gandrīz vai ir norma, bet ūdens krājumi iet mazumā. Tāpat riski pieaug Vidusjūras reģionā un Dienvideiropā vispār, kas reiz bija Eiropas "maizes klēts". Arī Centrālāfrikā un daļā Āzijas sausums nes postu un grauj tur reiz bijušo bioloģisko daudzveidību. Ekosistēmu degradācija un platību pārtuksnešošanās daudzām sugām draud ar bojāeju, rakstīts ziņojuma kopsavilkumā. Vien 22% apgabalu šajā pārskata periodā kļuva mitrāki – ASV centrālā daļa, Dienvidaustrumāzijas reģions un Angolas Atlantijas piekrastes zona.

Šobrīd jau gandrīz 31% globālās populācijas jeb 2,3 miljardi dzīvo sausos apgabalos. 1990. gadā tie bija 22,5% no tobrīd nepilniem 5,4 miljardiem planētas iedzīvotāju, proti, sausos apgabalos dzīvoja nedaudz vairāk par miljardu. 30 gadu laikā šis rādītājs ir dubultojies, un zinātnieki prognozē, ka līdz 2100. gadam šobrīd aktuālais rādītājs vairāk nekā dubultosies un sasniegs piecus miljardus cilvēku, kas spiesti dzīvot nelabvēlīgi sausos apstākļos. Turpinoties šīm tendencēm un klimata pārmaiņām pašreiz uzņemtajā tempā, gadsimta izskaņā 20% sauszemes ekosistēmu būs pakļauti arī pēkšņu, neprognozējamu izmaiņu vai sabrukuma riskam. Tas savukārt bez līdzšinējām mājām var atstāt 55% dzīvnieku sugu.

Tikai mērķtiecīgi centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī efektīvāka zemes apsaimniekošana un saudzīga ūdens resursu izmantošana var novērst šo nepatīkamo scenāriju. Kā norāda Ors, jautājums nav par to, vai mums ir instrumenti un iespējas rīkoties, bet gan par gribu to darīt.

Par to, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt laikapstākļus Latvijā, tostarp vai tādas ekstrēmas vētras kā vasarā piedzīvotā var kļūt par regulāru parādību, speciālisti izvērsti skaidro raidījumā "Zinātne vai muļķības".