Tas ir ārkārtīgi daudz pat šiem dzīvniekiem, kas ik gadu mēro tūkstošiem kilometru maltītes un partneru meklējumos. Minimālais attālums, ko veicis šis kuprvalis, ir 13 tūkstoši kilometru, taču reālais viņa ceļojums visdrīzāk bijis daudz garāks. Pa ceļam viņš piestājis vismaz vairākās "tusiņu" vietās, kur kuprvaļi ierasti meklē sev partneri.
Nekad iepriekš viens un tas pats kuprvalis nav redzēts divos savstarpēji tik attālos mūsu planētas punktos. Pateicoties vērienīgai attēlu datubāzei, kuru veidojuši gan zinātnieki, gan nozīmīgu artavu devušas arī cilvēku iesūtītās fotogrāfijas, var izsekot atsevišķu sugas īpatņu pārvietošanos. Nav divu pilnīgi vienādu vaļu, un ar mākslīgā intelekta palīdzību šajā attēlu tūkstošu gūzmā pētnieki pēc noteiktām pazīmēm atrod tos, kurā redzams viens un tas pats dzīvnieks. Tādējādi var kartēt to pārvietošanos ilgtermiņā.
Šis valis pirmo reizi attēlā iemūžināts 2013. gadā, kad to nobildēja uz pētniecības kuģa klāja esošie Kolumbijas piekrastē. Pēc četriem gadiem valis redzēts tajā pašā okeāna apgabalā, taču 2022. gadā – jau pie Zanzibāras krastiem Āfrikas austrumu piekrastē. Minimālais attālums starp šiem punktiem, ja valis peldētu taisni uz galamērķi un nenovirzītos, ir 13 046 kilometri. Realitātē, protams, veiktais attālums ir daudz lielāks. Un tomēr – nekad iepriekš viens un tas pats kuprvalis nav manīts divos tik attālos punktos, ar ko arī šis gadījums ir unikāls un pārsteidzis pat pētniekus.
Attēlā a un b valis attiecīgi 2013. un 2017. gadā pie Kolumbijas krastiem, bet attēlā c jau 2022. gadā pie Zanzibāras.
"Šis bija ļoti aizraujošs atklājums. Tāds, par kuru mūsu pirmā reakcija bija – tur jābūt kādai kļūdai," izdevumam "Live Science" stāsta pētījuma līdzautors Teds Čīzmens. Viņam visbūtiskākais šķita tieši fakts, ka kuprvalis savu klejojumu laikā vairākkārt apciemojis citas šo dzīvnieku pulcēšanās vietas. Iespējams, partneres meklējumos.
Kuprvaļu migrācija ierasti ir visai paredzama un stabila. Uz vēsākiem ūdeņiem polu tuvumā tie dodas, lai barotos ar kriliem – neliela izmēra vēžveidīgajiem, kas ir galvenā barības bāze vairāku sugu vaļiem. Pēc tam tie atkal dodas uz tropiskiem ūdeņiem, kur pārojas. Migrācija no poliem uz ekvatora pusi ir ierasta, taču šī klejotāja ceļš vedis arī tālu uz rietumiem. Nav arī pārāk tipiski, ka kuprvaļi-autsaideri biedrojas ar sugas brāļiem un māsām no citām populācijām.
Nu šis pētījums, kas publicēts izdevumā "Royal Society Open Science", pierāda – kuprvaļu migrācijas paradumi ir daudz elastīgāki, nekā pētniekiem iepriekš šķitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
