Tas, ka bioloģiskā daudzveidība šobrīd būtiski iet mazumā, sen nav noslēpums. Taču ļoti masīvi vienas sugas īpatņu izmiršanas gadījumi aizvien ir emocionāli šokējoši. Ja bioloģiskās daudzveidības sarukums notiek "klusām" un fonā, gadu desmitu laikā, tad ainas ar tūkstošiem beigtu dzīvnieku vienuviet lieku reizi atgādina par mūsu ietekmi uz planētu.
2015. un 2016. gadā pludmales no Aļaskas līdz pat Kalifornijai vietumis bija kā nosētas ar tievknābja kairu (Uria aalge) līķiem. Vašingtonas Universitātes pētnieku grupa viena gada laikā dokumentēja 62 tūkstošus mirušu šīs sugas putnu. Dažos apgabalos atrasto līķu skaits bija pat 1000 reižu lielāks nekā tipiski. Taču patiesie krīzes apmēri acu skatam vienalga palika apsplēpti. Līdz tos atklāja nesen veikts pētījums, kas izmantoja desmitgadēm ilgi vāktus datus par šo putnu koloniju.
Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Aļaskas līča tievknābja kairu populācija saruka par 50%, bet Beringa jūrā mītošo kairu skaits – par 75%. "Mēs sapratām, ka šī ir milzīga apmēra, bezprecedenta izmiršana. Taču nezinājām precīzi – cik nopietna ir situācija," paziņojumā medijiem stāsta Hetere Rennera, ASV Zivju un savvaļas dzīvnieku dienesta pētniece, kas ir jaunā darba vadošā autore.
Nu pēc vērienīgas populācijas izmaiņu analīzes secināts – šajā laikā nomiruši aptuveni četri miljoni šo putnu. Izmiršana bija vairākkārt lielāka nekā iepriekš lēsts. "Lai varētu salīdzināt – Aļaskas piekrastē 1989. gadā notikušajā "Exxon Valdez" tankkuģa avārijā, kur ūdenī nonāca 37 tūkstoši tonnu naftas produktu un kas ir otra lielākā pie ASV krastiem notikusī šāda veida avārija aiz "Deepwater Horizon" naftas platformas katastrofas, bojā gāja 15 reižu mazāk jūras putnu.
Kas vainīgs pie tievknābja kairu nāves? Okeāna ūdeņu anomālā sasilšana laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam, ko dēvēja par "The Blob". Plašas siltu ūdeņu masas ieplūda Aļaskas piekrastes ūdeņos, paaugstinot to temperatūru par aptuveni četriem grādiem pēc Celsija. Barības ķēdes paša pamata – fitoplanktona jeb augu planktona – krājumi būtiski saruka, tādējādi ietekmējot visus nākamos barības ķēdes posmus līdz pat sīkzivīm, kas ir kairu galvenā maltīte.
Sliktās ziņas ir tādas, ka kairu kolonijas šajos apgabalos nav atguvušās. "Mēs cerējām, ka populācija būs atlabusi un pietuvusies iepriekšējam putnu skaitam," stāsta Rennera. Tomēr tā nav noticis, un pētnieki nu uzskata, ka ekosistēma šeit vairs nav piemērota tik liela putnu skaita uzturēšanai. Kopumā šis zinātnieku vērtējumā ir pēdējo gadu lielākais vienas sugas īpatņu izmiršanas gadījums un kārtējais atgādinājums, cik ļoti dabā viss ir saistīts. Ja mums ūdens temperatūras paaugstināšanās par dažiem grādiem var nešķist nekas būtisks, tad daudzām dzīvnieku sugām tas var būt dzīvības un nāves jautājums.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Science".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
