Šis aisbergs ir gandrīz 40 gadus vecs un šobrīd lielākais pasaulē. Vairāk nekā 30 gadus tas bija "nobāzējies" Vedela jūrā. Nu tas atkal ir devies ceļā – gandrīz triljonu tonnu smags ledus blāķis 4000 kvadrātkilometru platībā. Polārpētnieki paredz, ka agri vai vēlu šis gigants nonāks siltākos ūdeņos, kur sašķelsies. Taču pagaidām aisberga A23a ceļojums ledainajos Dienvidu okeāna ūdeņos dod iespēju izpētīt, kā šādu ledus blāķu "migrācija" ietekmē ekosistēmu savā ceļā.
Pasaulē lielākā aisberga tituls, gluži kā boksa čempionu jostas, pie viena īpašnieka nedzīvo mūžīgi. Pēdējo gadu laikā lielākā gods pienācies vairākiem aisbergiem. 2017. gadā par lielāko aisbergu pasaulē kļuva A68, kad tas atšķēlās no Larsena C šelfa ledāja Antarktīdas pussalā. 5800 kvadrātkilometrus liels, tas gandrīz divtik pārsniedza Luksemburgas platību. 2021. gadā jau tas bija sadalījies mazos gabalos, un tā gada maijā par lielāko pasaulē tika kronēts A76, kas atšķēlās no Filhnera-Ronnes šelfa ledāja un aizņēma aptuveni 4300 kvadrātkilometrus lielu platību. Arī tas sadalījās, un veterāns A23 atguva savu titulu. Vēsturē lielākais fiksētais aisbergs ir B15 – tas 2000. gadā atdalījās no Rosa šelfa ledāja. 11 tūkstošus kvadrātkilometru ledus blāķis tādējādi bija lielāks par Jamaiku.
A23a savukārt ir zīmīgs ar to, ka ir ļoti sens aisbergs. Tas arī atdalījās no Filhnera-Ronnes šelfa ledāja, taču jau 1986. gadā. Šim aisbergam izdevās izdzīvot tik ilgi, jo drīz pēc tam tas "uzsēdās" uz gultnes Vedela jūrā, kur aukstos ūdeņos palika līdz pat 2020. gadam, līdz atkal sāka virzību uz ziemeļiem. Lēnām, lēnām, veicot ne vairāk kā četrus piecus kilometrus dienā, tas "plostoja" tālāk, līdz šā gada augustā "iestrēga" virpulī pie Dienvidorkniju salām. Tur vairākus mēnešus mizlīgais aisbergs grieza ļoti lēnu valsi uz vietas, ik dienu pagriežoties par kādiem 15 grādiem.
Nu Britu Antarktiskā dienesta polārpētnieki paziņojuši, ka A23a izrāvies no šī virpuļa un atkal devies ceļā.
Zinātniekiem tas nav vis parasts, milzīgs ledus blāķis, kas dreifē okeānā. Polārpētnieki seko A23a ceļojumam, jo grib vairāk uzzināt par aisbergu ietekmi uz okeānu ekosistēmām. Arī pagājušajā gadā, kad A23a lēnām dreifēja uz ziemeļiem, sera Deivida Atenboro vārdā nosauktā polārpētniecības kuģa komanda paņēma ūdens paraugus aisberga malās, priekšā un aiz tā.
"Mēs zinām, ka šādi milzīgi aisbergi var piegādāt barības vielas ūdeņos, kuriem dreifē cauri, tādējādi veicinot plaukstošas ekosistēmas okeāna apgabalos, kas ierasti nav tik produktīvi," Britu Antarktiskā dienesta vietnē citēta bioķīmiķe Laura Teilore. "Tas, ko nezinām – kā šīs izmaiņas ekosistēmā ietekmē aisberga izmērs un izcelsmes vieta."
Galu galā arī A23a sagaida tas pats gals, kas visus aisbergus. Tas turpinās ceļu uz ziemeļiem, visticamāk, uz Dienviddžordžijas salas pusi, kur ir jau siltākas ūdens masas. Tur aisbergs sāks straujāk kust un sadalīsies sīkākos gabalos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
