Grīziņkalnā augstā eglē mājvietu radis vistu vanags (Accipiter gentilis). Tas ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) putns, kurš pēdējos gados aizvien veiksmīgāk pielāgojies pilsētas videi, vēsta Grīziņkalnu apsaimniekojošā uzņēmuma "Rīgas meži" pārstāve Ieva Geistere.

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

"Vistu vanags mūsu parkā mājo jau vairāk nekā gadu. Šis putns mums, parka kopējiem, ir liels palīgs un atspaids ikdienas darbos. Īpaši tajos, kas saitīti ar atkritumu apsaimniekošanu un grauzēju iznīcināšanu," stāsta "Rīgas mežu" daļas "Dārzi un parki" komunālās tehnikas operators Māris Ugainis. "Līdz ar vistu vanaga klātbūtni Grīziņkalnā nemana vairs vārnu radīto haosu, kas šad un tad novērojams citos Rīgas parkos. Kā zināms, pilsētas vārnas, meklēdamas atkrituma tvertnēs cilvēku izmestās pārtikas atliekas, teju pa visu parku izmētā papīrus un citus atkritumus. Grīziņkalnā šādu vārnu visatļautību vistu vanags nepieļauj! Tas ar īpašu rūpību regulē vārnu un grauzēju skaitu parkā un, ja to ir par daudz, kāda vārna vai pele kļūst par vanaga pusdienām."

Pēc parka darbinieku novērojumiem Grīziņkalnā ligzdo divi vistu vanagi. Bet Rīgā kopumā ir ap 40 vistu vanagu pāru. Turklāt to skaits pēdējos gados nedaudz pieaug.

Vistu vanagi ir pielāgojušies dzīvei pilsētas apstākļos, jo barības un ligzdošanas vietu šeit ir pietiekami daudz. Rīgas vanagu ligzdas nereti atrodas tuvu mājām un ielām, pārsvarā parkos, kapos un citos apstādījumos, kas nav raksturīgi ārpus pilsētas ligzdojošo vanagu populācijām.

Vistu vanagi barojas ar dažādām putnu sugām, tos ķerot uz zemes, gaisā un pat ūdenī. Pārsvarā medī baložus un vārnas, reizēm arī zīdītājus – žurkas un vāveres."

Vistu vanagi mīt arī nupat sakoptajā Šmerļa mežā, kur zināmas četras vanagu ligzdas. Plānojot un īstenojot meža kopšanu pilsētā, 50 metru rādiusa ap šīm ligzdām nenotiek nekāda mežizstrāde vai pameža kopšana. Vistu vanagu ligzdas ir arī Mežaparkā un Mežārēs, kur patlaban tiek veikta saudzīga mežizstrāde.

Vēsturiski vistu vanagi Rīgas un Pierīgas teritorijā tika novēroti jau 19. gadsimtā, taču pirmā pierādītā ligzdošana Rīgas pilsētā reģistrēta 1981. gadā Mežaparkā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā ligzdošanas blīvums Rīgā sasniedza aptuveni 30 pārus uz 100 kvadrātmetriem.

Vanagu veiksmīgā pielāgošanās pilsētai apliecina, ka savvaļas dzīvnieki var līdzāspastāvēt ar cilvēkiem, ja vide tam ir labvēlīga.

Pusotra žurka uz vienu pilsētnieku. Vai Rīgu (un pasauli) pārņems grauzēji?

Līga Stirna, žurnāliste

Šķiet neticami, ka vēl pirms 1000 gadiem Eiropas pilsētās īsti nezināja, kas ir žurkas, bet jau pēc dažiem gadsimtiem tās sagādāja līdz šim smagāko un nāvējošāko epidēmiju vēsturē. Gudras, izturīgas un piesardzīgas, žurkas dzīvo mums līdzās, izraisot nepatiku un šausmas katrreiz, kad parādās virszemē.

Pirms kāda laika sociālo tīklu "šūmēšanos" izraisīja video, kurā redzams, kā krietns bariņš žurku pie lielveikala Rīgā rosās gar atkritumu urnām. Skaidrs, ka arī Rīgā pazemē mīt daudz žurku, bet ka tik droši un gandrīz "gaišā dienas laikā" skraidītu pa ielām? Par ko tas liecina? Ka pilsētu pārņem žurkas? Un kā ar to cīnīties?


"Mēs nekad nepaliksim bez žurkām, pat pēc kodolkara uz zemes izdzīvos žurkas un varbūt pelēkās vārnas, kas arī ir ļoti intelektuālas būtnes," saka LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētā profesore Tatjana Zorenko.

Vispirms neliels ekskurss vēsturē: kā žurkas nonākušas Eiropā un tālāk arī Amerikā? Brūnajai žurkai ar latīnisko nosaukumu 'Rattus norvegicus' nav pilnīgi nekādas saistības ar Norvēģiju. Skaidri nav zināms, kāpēc dzīvniekam tāds piešķirts, bet viena no versijām saka: Anglijā žurkas ieceļoja ar norvēģu tirgotāju kuģiem. Brūnās žurkas dzimtene ir Mongolija un Ķīnas ziemeļi. "Žurkas ir cēlušās Vidusāzijā, sākotnēji dzīvojot savvaļas populācijā, kas nebija saistīta ar cilvēkiem," stāsta Tatjana Zorenko. "Viņas tur dzīvoja kā slazdā – no vienas puses jūra, no otras tropu meži, no trešās – ledāji. Kad ledāji atkāpās, žurkām pavērās ceļš uz ziemeļiem, bet pa 13 tūkstošiem gadu viņas sasniedza tikai Aizbaikālu, pārvietošanās notika ļoti lēni."

Turpināt lasīt rakstu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!