Tas izceļas pat kadros, kas uzņemti no Zemes orbītas. Krāsa uz apkārtējā fona gluži kā no zinātniskās fantastikas filmām. Tas nav "fotošops", un tās nav arī ziedošas aļģes. Javas salā aktīva vulkāna krāterī esošais ezers ir lielākais skābes ezers uz planētas, turklāt tā krastos aizvien notiek intensīva saimnieciskā darbība. Skaisti tūristiem, kas uz to palūkojas pa gabalu, bet potenciāli sagandēta veselība uz mūžu tiem, kas strādā pie šī ezera. Taču neticamā kārtā pat šajā ezerā kaut kas dzīvo.
Šajā "Copernicus Sentinel-2" satelīta kadrā, kas tapis 2023. gadā, redzama tīrkīzzilā ezera "acs" vulkāna Ijen krāterī. Gandrīz vai aicinoša, kā zili lagūnas ūdeņi ap kādu tropu salu.
Taču nopeldies šajā ezerā, un tu noteikti ātri vien šo izvēli nožēlosi. Tas ir lielākais zināmais skābes ezers pasaulē, kur ūdenī ir augsta sērskābes un sālsskābes koncentrācija. Pilnīgi tīram ūdenim pH līmenis ir 7, kas skaitās neitrāls. Viss, kas ir zem šī sliekšņa, liecina par skābu vidi, viss virs 7 – par sārmainu vidi. Jo mazāks pH skaitlis, jo vide skābāka. Ijen vulkāna krātera ezerā pH līmenis ir 0,3. Skābāks par kuņģa sulu un skābi akumulatoros.
Taču – arī šādā vidē daži ekstremofili jeb dzīvei ekstrēmos apstākļos pielāgojušās būtnes spēj izdzīvot. 2006. gadā veiktā pētījumā secināts, ka Ijen krātera ezerā mīt arhebaktēriju kolonijas.
Kā šis ezers kļuva tik ellīgs? Ijen vulkāns ir aktīvs. Pēdējo reizi tas izvirda 1999. gadā. Pa atverēm vulkāna krāterī virszemē joprojām nemitīgi izplūst indīgu gāzu mākoņi, kas nonāk ūdenī. Daži gan brīdinājumus neuztver nopietni vai nu aiz vieglprātības vai nezināšanas. Raidorganizācijai BBC vulkanologs Glins Viljamss-Džounss stāstīja par savu pieredzi, strādājot ezera tuvumā. Viņam ar kolēģiem nācies apturēt kādu tūristi, kas jau bija sākusi brist iekšā ūdenī un grasījās ienirt.
Labas peļņas vārdā vietējie ir gatavi strādāt, sērskābes mākoņu ieskauti.
Vietējie zina, ka peldēties ezerā ir neprāts, taču arī darbs tā krastos ir ārkārtīgi kaitīgs. Vietējie tur iegūst sēru. Tur, kur virszemē izplūst sērskābes mākoņi, uzstādītas sistēmas to kondensēšanai, lai pēc tam iegūtu sēru jau cietā formā. Taču darbs šādā vidē pat ar respiratoriem gandrīz neiezbēgami nozīmē ātri iedzīvoties veselības problēmās. Nopelnīt var divreiz vairāk nekā citviet reģionā, taču cena tam ir augsta.
Ijen krāteris ir pazīstams ne tikai ar skābo ezeru, bet arī tā dēvēto "zilo lavu". Tā, protams, nav lava. Reizi pa reizei sēra gāzes un krātera ezera krastos esošais sērs aizdegas, degot ar zilu liesmu, kas jo īpaši krāšņi izskatās naktīs.
Sēra ieguvē strādājošajiem nereti nākas pildīt arī ugunsdzēsēja pienākumus, kā liecina BBC rubrikas "Earth Science" sižetā redzētais.
Ijen krāteris nav vienīgā vieta, kur novērota tā dēvētā "zilā lava" – šāds šovs redzams arī ar sēru bagātajā Jeloustounas Nacionālajā parkā, kad tur izceļas ugunsgrēki, kā arī Dalolā – hidrotermāli aktīvā apgabalā Etiopijā, kur netrūkst ar sēru bagātas ūdenstilpes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
