Zinātnieku rīcībā nu ir senākais neskartais ledus, kāds vien uz mūsu planētas atrodams. Gandrīz trīs kilometru dziļš urbums palīdzēs atklāt vienu no ilgstošām klimata mīklām, vēsta raidorganizācija BBC. Kas īsti notika laika posmā pirms aptuveni miljona gadu?
Strādājot stindzinošā mīnus 35 grādu salā Antarktīdā, vairāku Eiropas valstu zinātnieku grupai izdevies iegūt līdz šim senākā ledus paraugus. Urbums veikts 40 kilometru attālumā no tuvākās zinātniskās stacijas – viss nepieciešamais gan urbšanai, gan pagaidu apmetnes ierīkošanai bija turp jānogādā ar specializētajiem transportlīdzekļiem. Urbuma vieta "Little Dome C" atrodas 3,2 kilometrus virs jūras līmeņa. Lielāko daļu veido biezs ledus slānis. Urbumi šeit veikti arī iepriekš, bet jaunākais – 2022. gadā Eiropas projektā ar nosaukumu "Beyond EPICA – Oldest Ice". Kā jau var noprast pēc nosaukuma, mērķis bija iegūt senākā neskartā ledus paraugus.
Tagad no 2,8 kilometrus dziļā urbuma ledus serdenis ir izcelts, un zinātnieki to sazāģē metru garās daļās transportēšanai un uzglabāšanai. Pie šiem paraugiem tiks pētnieki un institūti visā Eiropā. Senākie paraugi no urbuma dziļākās vietas veidojušies pirms apmēram 1,2 miljoniem gadu, un šis laika posms arī sakrīt ar vienu dīvainu notikumu mūsu planētas klimata vēsturē.
To dēvē par vidus pleistocēna pāreju. Pirms tās dominēja apmēram 41-45 tūkstošus gadu ilgi glaciālie-interglaciālie cikli jeb cikls, kurā ledus laikmetu nomaina siltāki starpleduslaikmeti. Tad laika posmā pirms 900-1,2 miljoniem gadu kaut kas notika, kas šo periodu izjauca, un pēc vidus pleistocēna pārejas – vēlajā pleistocēnā – cikli bija jau 100 tūkstošus gadu ilgi. Šis pārejas laiks sakrīt ar laiku, kad, kā apgalvo dažas hipotēzes, cilvēku senākie priekšteči gandrīz pavisam izmira. Varbūt pat palikuši vien daži tūkstoši īpatņu.
Kas īsti tolaik notika Zemes atmosfērā? To palīdzēs noskaidrot šie ļoti senā ledus paraugi. Ledum veidojoties, sīksīkos burbulīšos tiek iesprostota arī tā laika atmosfēra. Kāds bija gāzu sastāvs un cieto daļiņu sastāvs gaisā, ko elpoja mūsu planētas iemītnieki pirms miljona gadu? To nu zinātnieki varēs noskaidrot.
"Pagātnē ir nākotne," BBC citē vienu no projekta dalībniekiem profesoru Karlo Barbanti. "Mūsu rokās ir miljons gadu sens ledus. Skats pagātnē ļauj mums labāk izprast klimatu un izdarīt labākas prognozes par gaidāmo."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
