Kas dabas aizstāvjiem liela uzvara un veiksme, vietējiem iedzīvotājiem – baiļpilni skatieni pār plecu un bažas par savu dzīvību. Nepāla bija viena no valstīm, kas bija apņēmusies rīkoties, lai līdz 2022. gadam apdraudēto tīģeru skaitu savvaļā dubultotu. Un vienīgā, kas šo mērķi sasniedza ar uzviju. Nu daļa sabiedrības un arī valsts amatpersonas uzskata – tīģeru Nepālā ir pārāk daudz, vēsta BBC.
Savulaik Āzijā dzīvoja un medīja aptuveni 100 tūkstoši šo ļoti skaisto, bet arī ļoti bīstamo lielo kaķu. Nu aplēses liecina, ka 13 valstīs – tostarp Nepālā, bet arī Indijā, Ķīnā, Taizemē – savvaļā ir vien nepilni seši tūkstoši tīģeru. Tie ierindoti apdraudēto dzīvnieku sarakstā, un 2010. gadā valstis, kas ir šo strīpaino kaķu mājas, vienojās līdz 2022. gadam pielikt pūles, lai tīģeru skaitu dubultotu. 2022. gads par atskaites punktu izvēlēts, jo tas bija nākamais Tīģera gads saskaņā ar ķīniešu horoskopu.
Nelielā Nepāla šo uzdevumu izpildīja, un nu tur mīt vairāk nekā 350 tīģeru. "Tik mazā valstī 350 tīģeru ir par daudz. Mēs nevaram pieļaut, ka te ir tik daudz tīģeru, kas apēd cilvēkus," decembrī izteicies valsts premjers Šarma Oli. Laika posmā starp 2019. un 2023. gadu, saskaņā ar oficiālo statistiku, Nepālā tīģeri nogalinājuši gandrīz 40 cilvēkus, bet 15 uzbrukuma upuriem izdevās izdzīvot, kaut ar smagiem ievainojumiem. Taču tie esot tikai reģistrētie gadījumi. Cilvēku kopienas, kas dzīvo līdzās tīģeru apdzīvotām vietām, apgalvo – reālā aina ir daudz sliktāka. "Mums pietiek ar 150 tīģeriem," uzsvēra Šarma Oli un kā vienu no risinājumiem izteica tīģeru sagūstīšanu un dāvināšanu citām valstīm.
Taču – vai premjera teiktajam ir kāds pamatojums? Cik daudz tīģeru ir par daudz? Vienas atbildes nav, raidorganizācijai BBC uzsver eksperti. Viss atkarīgs no medījuma pieejamības konkrētajā vietā. Ideālā gadījumā viena tīģera teritorijā jābūt ap 500 dzīvniekiem, kurus tīģeri medī un ēd, stāsta zoologs un tīģeru pētnieks Ullass Karants. Citi dabas eksperti piebalso, ka premjera ierosinājumam tīģeru skaitu samazināt ir nepareizs fokuss. Tā vietā būtu jākoncentrējas uz aizsargājamu dabas teritoriju paplašināšanu, lai cilvēku un tīģeru ceļi nekrustotos, un tīģeriem būtu pietiekamā daudzumā pieejams to ierastais medījums.
Visbiežāk uzbrukumi notiek tieši buferzonās starp dabas parkiem un cilvēku apdzīvotām vietām. Tāpat arī meža koridori, kas paredzēti, lai dzīvnieki varētu droši migrēt no viena dabas rezervāta uz citu, ir vietas, kur visbiežāk cilvēki sastopas ar šiem plēsējiem. Šos mežu koridorus reizēm šķērso ceļi, tāpat vietējie mežos dodas vākt dabas veltes. Būtiska daļa Nepālas iedzīvotāju aizvien dzīvo mežu tuvumā, turklāt Nepāla ir viena no tām valstīm, kurā pēdējo 30 gadu laikā apmežotās platības būtiski pieaugušas.
Taču arī zoologi atzīst, ka cilvēku upuru skaita pieaugums ir problēma, ko nevar atstāt novārtā. "Dabas aizsardzība nav tikai ekoloģisks vai zinātnisks jautājums, tas ir arī sociāls jautājums," spriež zoologs Karans Šahs. Daži gan ir skeptiski par premjera nolūkiem un uzskata – trauksmes zvani tiek celti ne jau cilvēku dēļ, bet tāpēc, lai būtu iegansts izcirst mežus un iekārtot līdz šim aizsargātas dabas teritorijas jaunu infrastruktūras objektu būvniecībai.
Pašlaik laba risinājuma Nepālas pieaugošajai tīģeru problēmai nav, un to atzīst arī nepālas par savvaļas dabu un rezervātiem atbildīgais departaments. Pašlaik tīģerus, kas atkārtoti uzbrukuši cilvēkiem, sagūsta un nogādā zooloģiskajos dārzos, taču "tie jau šobrīd ir pārpildīti ar tā dēvētajiem problemātiskajiem tīģeriem," liecina departamenta 2023. gadā publiskots ziņojums. Steidzami nepieciešams visaptverošs protokols, kā ar problemātiskiem dzīvniekiem tikt galā, pauž varas iestādes. Un diez vai tīģeru eksports un masveidīga dāvināšana citām valstīm būs risinājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!