Ja tas uztrieksies virsū Dienviddžordžijas salas krastiem un tur "nobāzēsies", sekas būs bēdīgas. Milzīgais aisbergs A23a šobrīd dodas tieši pretī salai, kas izsenis ir pingvīnu un vairāku roņu sugu patvērums. Vēsturē jau ir precedenti – 2004. gadā aisbergs A38 atnesa nāvi neskaitāmiem pingvīnu un roņu mazuļiem, vēsta raidorganizācija BBC.
Aisbergs A23a ir ne tikai šobrīd pasaulē lielākais, bet arī vecākais. Tas atdalījās no Filhnera-Ronnes šelfa ledāja Antarktīdā 1986. gadā. Kā tas "izdzīvojis" līdz mūsdienām? Parasti šādi neskaitāmas tonnas smagie ledus milži dažu gadu laikā nonāk siltākos ūdeņos uz ziemeļiem, kur strauji sadalās. A23 tik ilgi izturējis, jo 30 gadus pavadīja "uzsēdies" uz gultnes Vedela jūras aukstajos ūdeņos. Vien 2020. gadā tas sakustējās un atkal sāka virzību uz ziemeļiem.
Lēnām, lēnām, veicot ne vairāk kā četrus piecus kilometrus dienā, tas "plostoja" tālāk, līdz šā gada augustā "iestrēga" virpulī pie Dienvidorkniju salām. Tur vairākus mēnešus milzīgais aisbergs grieza ļoti lēnu valsi uz vietas, ik dienu pagriežoties par kādiem 15 grādiem. Taču decembrī tas no šī virpuļa izrāvās un devās tālāk, uzņemot kursu uz Dienviddžordžijas salu.
Iepriekš tas bija gandrīz 4000 kvadrātkilometru platībā, bet nu, aisbergam kūstot un no malām atdaloties prāviem ledus gabaliem, tā platība sarukusi līdz 3500 kvadrātkilometriem. Proti, tā platība ir aptuveni tikpat liela kā visai Dienviddžordžijas salai.
Sera Deivida Atenboro vārdā nosauktais britu polārpētniecības kuģis kādu laiku sekojis aisbergam.
Pērn gada izskaņā aisbergu apsekoja Britu Antarktiskā dienesta polārpētnieki, lai izpētītu aisbergu ietekmi uz okeānu ekosistēmām, kas trāpās tam ceļā.
"Mēs zinām, ka šādi milzīgi aisbergi var piegādāt barības vielas ūdeņos, kuriem dreifē cauri, tādējādi veicinot plaukstošas ekosistēmas okeāna apgabalos, kas ierasti nav tik produktīvi," Britu Antarktiskā dienesta vietnē citēta bioķīmiķe Laura Teilore. "Tas, ko nezinām – kā šīs izmaiņas ekosistēmā ietekmē aisberga izmērs un izcelsmes vieta."
Taču nu izskatās, ka šī ledus giganta ietekme uz kādu ekosistēmu var būt strauja un postoša. Ja tas nobāzēsies pie Dienviddžordžijas salas krastiem, nekas labs nav gaidāms. Sadaloties gabalos, milzu blāķi – A23a atliekas – ap salu var dreifēt gadiem ilgi. Šī sala ir mājvieta lielām karalisko pingvīnu, ziloņroņu un ausroņu kolonijām. Aisbergs un tā fragmenti bloķē salas dzīvniekiem piekļuvi barošanās vietām okeānā, un tie iet bojā bada nāvē.
2004. gadā tieši tā notika aisberga A38 dēļ. Taču pamatīgs izbīlis piedzīvots arī 2023. gadā, kad aisbergs A76 padreifēja bīstami tuvu garām Dienviddžordžijas salai. "Tas izskatījās kā milzu pilsēta ar torņiem pie apvāršņa," BBC citē jūras ekologu Marku Belčeru, kas A76 redzēja savām acīm.
Šī sala ir svarīga vairošanās vieta karaliskajiem pingvīniem.
Arī zvejniekiem, kas darbojas Dienviddžordžijas salas ūdeņos, jābūt nemitīgi modriem. Kompānijas "Argos Froyanes" pārstāvis Endrjū Ņūmens skaidro, ka vēl šodien tur jāuzmanās no A76 atliekām. "Tie var būt izmērā no darbagalda līdz pat vairākiem Vemblija stadioniem. Katru nakti ieslēdzam prožektorus, lai pārskatītu jūru – ledus kalni var uzrasties no nekurienes," stāsta Ņūmens.
Šobrīd aisbergs A23a ir nepilnu 280 kilometru attālumā no salas. Pat ja pingvīniem un roņiem atkal paveiksies, kā tas bija 2023. gadā, Dienviddžordžijas sala ir tieši aisbergu dreifēšanas ceļā. Polārajiem reģioniem strauji sasilstot, milzu ledus masas no Antarktīdas atšķelsies arvien biežāk, tāpēc sagaidāms, ka šī nebūs pēdējā reize, kad salas dzīvnieku kolonijas apdraudēs miljoniem tonnu smagi ledus blāķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
