Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vides fonds "Bellona", kas aktīvi pētīja situāciju Arktikā, slēdza savus birojus Maskavā un Sanktpēterburgā un pameta valsti. Tagad piekļuve informācijai par šo reģionu ir ierobežota. Tikmēr Krievijas Arktika joprojām apdraud visu pasauli, un riska faktoru apjoms turpina pieaugt.
"Delfi" žurnālists Ļevs Kadiķis, strādājot konferencē "Arctic Frontiers", kas notiek Norvēģijas pilsētā Trumsē, sarunājās ar fonda pārstāvjiem par Krievijas Arktiku – ko mēs šodien zinām un ko nezinām.
"Krievijas kara flotes bāzēs Kolas pussalā un kodolizmēģinājumu poligona apkārtnē Novaja Zemļā atrodas desmitiem bīstamu objektu – nogrimuši kuģi, norakstītas zemūdenes un izlietota kodoldegviela," "Delfi" skaidro Dmitrijs Gorčakovs, fonda "Bellona" kodolprojekta eksperts. "Tā ir milzīga infrastruktūra. Krievija 30 gadus centās to pārvaldīt ar starptautisko atbalstu. Un pat šobrīd visu pilnībā novākt nav iespējams. Dažām problēmām pat nav risinājuma plāna. Starptautiskie projekti tiek apturēti. Šī problēma pārdzīvos šo karu."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!