![Pērn Latvijā reģistrēti 104 karaliskie pitoni Pērn Latvijā reģistrēti 104 karaliskie pitoni](https://images.delfi.lv/media-api-image-cropper/v1/120155f2-c405-4b09-aec1-3b63270fe2a1.jpg?w=576&h=324&r=16:9)
Kaut kaķi un suņi neapšaubāmi ir vispopulārākie mājdzīvnieki Latvijā un pasaulē, daļa iedzīvotāju izvēlas uzņemties rūpes par čūskām. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) statistika liecina, ka pērn Latvijā reģistrēti vairāk nekā 100 karaliskie pitoni.
Pasaulē apdraudēto savvaļas augu un dzīvnieku sugu tirdzniecību regulē Vašingtonas konvencija jeb CITES. Tā paredz pēc legālas iegādes apdraudēto sugu reģistrēšanu, ko Latvijā veic DAP. Pēc pārvaldes datiem pērn fiziskas personas Latvijā visvairāk reģistrējušas 104 karaliskos pitonus Python regius, sešas parastās žņaudzējčūskas Boa constrictor un četrus papagaiļus Pyrrhura molinae. 2024. gadā konfiscēti seši dzīvi dzīvnieki un divi izbāžņi bez legālas izcelsmes apliecinošiem dokumentiem.
Ja CITES pielikumos minēto savvaļas augu un dzīvnieku sugu īpatņi netiek reģistrēti vai tiek tirgoti bez dokumentiem, tā īpašniekam (tirgotājam vai pircējam) var tikt piemērots naudas sods. Par vienu īpatni tas fiziskai personai var būt no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai līdz pat 7000 eiro. Nereģistrētais dzīvnieks vai augs tiek arī konfiscēts, turklāt pārkāpējam jāsedz izdevumi par dzīvnieka uzturēšanu lietas skatīšanas laikā.
"Pērn konfiscējām vienu ziemeļbrazīlijas kalitriksu Callithrix jacchus un piecus dažādu sugu papagaiļus, kas tika izņemti no kāda "mini zoo", jo par dzīvnieku izcelsmi nebija pieejami derīgi dokumenti. Savukārt kādā Rīgas tirdziņā nelegāli tirgoja jūras ērgļa Haliaeetus albicilla un plīvurpūces Tyto alba izbāzni. Par šādiem pārkāpumiem bieži uzzinām no aktīviem sabiedrības locekļiem, kas ziņo gan par krokodilu izbāžņiem, lāčādām un citu aizliegtu īpatņu tirdzniecību sludinājumu portālos, lombardos vai citās tirdzniecības vietās. Esam ļoti pateicīgi un priecīgi par sabiedrības aktīvo iesaisti, ne tikai neiegādājoties aizliegtās sugas, bet arī ziņojot par pārkāpumiem. Tas mums palīdz nosargāt pasaulē apdraudētās sugas," teic pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
Par to, kuru sugu tirdzniecību regulē CITES, informācija atrodama DAP vietnē.
CITES pielikumos minētas dažādas sugas, kuru apdraudētības pakāpe nosaka katrai sugai piemērojamos tirdzniecības ierobežojumus. Nav pieļaujama augsti apdraudēto un īpaši bīstamu sugu īpatņu, piemēram, lāča vai žirafes, tirdzniecība un iegāde. Taču lielāko daļu sugu īpatņu var iegādāties un turēt, ja to izcelsmei ir apliecinoši dokumenti. Proti, tie auguši vai iegūti reģistrētā audzētavā, kas ievēro prasības sugas ilgtspējai. Lai nekļūtu par nelegālu savvaļas sugu pircēju, cilvēkam jāpārliecinās par aizsargājamas sugas īpatņa legālu izcelsmi, jautājot tirgotājam to apliecinošus dokumentus.
CITES ir otra lielākā starptautiskā vienošanās dabas aizsardzības jomā, aptverot vairāk nekā 42 000 sugu un gandrīz 200 valstis. CITES apdraudēto sugu sarakstā ir iekļautas ziloņu, tīģeru, plēsīgo putnu, kaktusu un orhideju, gandrīz visas bruņurupuču, vairākas čūsku, gliemežu, jūras zīdītāju un daudzas citas sugas. No Latvijas savvaļas sugu klāsta CITES pielikumos sastopams brūnais lācis, vilks, ūdrs, lūsis, kā arī ērgļu, klijānu, liju un pūču sugas. No augu sugām Latvijas sarakstā atrodamas visu orhideju dzimtas sugas, tai skaitā dzegužkurpīšu, dzegužpirkstīšu, naktsvijoļu sugas, no kurām kā apdraudētākā ir norādīta dzeltenā dzegužkurpīte. Visā Pasaulē Savvaļas sugu dienu atzīmē 3. martā, jo 1973. gada 3. martā tika parakstīta Vašingtonas konvencija jeb CITES.