Pasaules ledāji kūst "šausminošā tempā", liecina jauns pētījums

Kopš 2000. gada, kas ir pētījumā iekļautā pārskata perioda sākums, pasaules ledāji zaudējuši aptuveni piecus procentus sava tilpuma. Ik gadu tas nozīmē vidēji 273 miljardu tonnu ledus izkušanu. Lai nonāktu pie šī rezultāta, sadarbojās dučiem pētniecības institūtu visā pasaulē.

Pētnieki apkopoja gan satelītu attēlus, gan ekspedīcijās veikto tiešo mērījumu datus. Būtiski piebilst, ka datos nav iekļauta Antarktīdas un Grenlandes ledus sega – šīs masas ir tik milzīgas, ka planētas sasilšanas patiesā ietekme tur izpaudīsies vēlāk, ar "aizturi".

Simtiem dažādas datu kopas, iegūtas ar atšķirīgām metodēm un atšķirīgiem sensoriem, ir vērtīgs informācijas krājums, taču tie savstarpēji jāsavieto. "Mums ir lērums datu no satelītiem par ledāju augstuma un masas izmaiņām pēdējo 20 gadu laikā. Kaut visi dati liecināja par ledāju kušanu, precīzi rādītāji no sensora uz sensoru atšķirās. Mums tie visi bija jākonvertē vienā formātā," vietnei "Live Science" skaidro pētījuma vadošais autors no Cīrihes Universitātes, Maikls Zemps.

Ja neskaita Antarktīdas un Grenlandes ledus segas, tad pārējos ledājos pasaulē 2000. gadā bija aptuveni 121,728 triljoni tonnu ledus. 2023. gadā šis rādītājs sarucis līdz 115,186 triljoniem tonnu. Visvairāk ledus kusis Alpos un Pirenejos. Abos šajos reģionos ledāju tilpums pētījuma pārskata laikā sarucis par graujošiem 40 procentiem. "Eiropas Alpos ledāji zaudēja desmito daļu ledus vien divu gadu laikā," bilst Zemps.

Tāpat datos redzams, ka ledus kušana paātrinājusies pēdējo desmit gadu laikā. Sadalot pārskata periodu divās daļās – 2000.-2011. gads un 2012.-2023. gads, otrajā posmā ledus masas zudums ir par 36 procentiem lielāks.

Ar šo pētījumu nesaistītais zinātnieks Semjuels Kuks, kas ir ledāju izmaiņu modelēšanas eksperts, uzsver – Zempa un kolēģu darbs ir unikāls un pirmais šāds pētījums, kas "ieskicē globālu ainu par pasaules ledāju kušanas dinamiku". "Šie globāla mēroga dati ir tik robusti, cik vien iespējams," starptautiskās pētnieku komandas metodoloģiju un veikumu slavē Kuks.

21. gadsimta pirmajā ceturksnī tātad ledāji zaudējuši vismaz piecus procentus masas. Un tas ir tikai sākums, brīdina pētnieki. Pat ja būtiski tiks ierobežotas siltumnīcefektu gāzu emisijas, līdz gadsimta beigām ledāju masa var sarukt par 25 procentiem. Klimata pārmaiņu izraisīta notikumu kaskāde pavisam noteikti ietekmēs arī mūs – Latvijas iedzīvotājus. Par to vairāk vari uzzināt raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur par ekstremālu laikapstākļu draudiem Latvijai pēc 2024. gada vasarā piedzīvotajām vētrām iztaujājām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāju Andri Vīksnu un meteoroloģijas entuziastu Martinu Bergšteinu.