Mēru dižozolam Smiltenē ir izredzes kļūt par slavenāko koku Eiropā
Foto: Konkurss "Eiropas gada koks Latvijā"

No 15 dižkokiem, kas piedalās konkursā "Gada koks 2025", Latviju pārstāvošais Mēru dižozols ir ne vien teikās aprakstīts, bet arī izceļas ar kuplāko vainagu Baltijā, vēsta "360TV Ziņas".

Starptautiskā koku konkursa mērķis ir aicināt cilvēkus dalīties stāstos, tādējādi izzinot vietējo vides un kultūras mantojumu.

Kā "360TV Ziņām" norāda Latvijas Mežu sertifikācijas padomes izpilddirektors Pauls Rēvelis, ļoti svarīgs ir ne tikai pats koks, bet arī koka stāsts: "Vai tas ir dzimtas stāsts kā Aģes dižozolam, vai tā ir teiksma, nostāsts. Latvijā koki vienmēr bijuši lielā vērtē. Nav ne mazākā iemesla nelepoties ar mūsu dižajiem vai mazāk dižajiem kokiem ar pietiekami krāšņiem un interesantiem stāstiem."

Konkurss "Eiropas Gada koks" notiek jau 15. reizi, un Latvija tajā piedalās ceturto gadu. Latvijā patlaban saskaitīti teju septiņi miljardi koku, bet balsot par Mēru dižozolu iespējams līdz nākamās pirmdienas, 24. februāra, pēcpusdienai. Uzvarētāju uzzinās marta izskaņā, kad Eiropas Parlamentā Briselē notiks svinīgā apbalvošana.

Mēru dižozols, iespējams, ticis pieminēts kādā teikā par Mēru ciema nosaukuma izcelsmi. Tā vēstī, ka pēc lielā Ziemeļu kara, kad visa Vidzeme bijusi viena vienīga postaža, visapkārt te plosījies Mēris. Tas jājis apkārt uz melna zirga un bijis ģērbies sarkanās drēbēs ar melnu cilindru galvā. Kurās mājās iejājis, tur visi ļaudis apmiruši. Sevišķi viņš iecienījis tagadējo Mēru apkārtni, jo te bijis daudz vairāk mežu un purvāju nekā apkārtējos ciemos. Mērim arvien pa pēdām sekojis liels vilku bars. Šinī apvidū Mēris izgalinājis visu dzīvo radību, tik viens vīrs ar sievu izglābušies, jo tie uzrāpušies augstā jo augstā un kuplā ozolā. Kad visi pārējie bijuši pagalam, Mēris aizjājis uz citu nostūri. Vēlāk šī vieta tikusi nosaukta par Mēra pagastu tāpēc, ka tas šeit tik rosīgi rīkojies. No dzīvi palikušajiem tikai pēc gadu desmitiem un simtiem savairojušies ļaudis, tagadējo Mēra iedzīvotāju senči.

Mēru dižozola varenība pamanīta jau sen, arī dižkoku pētnieks un sargs Guntis Eniņš savā grāmatā "Koki mājas nepamet" (2017.) tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu "Viskuplākais". Ozolu aprakstot, Guntis Eniņš izvēlējies teikt: "Mēru dižozols aug kā traks!" Ar to paskaidrojot, ka ozola apkārtmērs nemitīgi palielinās, koks briest. Savukārt vainaga projekcija ir neticami liela pat tik pieredzējušam dižkoku pētniekam kā viņam.

Mēru dižozols ticis mērīts vairākkārt, un jau vairākus gadu desmitus to pieņemts uzskatīt par kuplākā vainaga īpašnieku visā Baltijā. Pēdējo reizi Mēru dižozols izmērīts 2024. gada 13. jūnijā, un pēc šiem mērīšanas datiem vainaga projekcija ziemeļu virzienā ir 16,6 m, dienvidu virzienā – 17 m, austrumu – 22,2, bet rietumu – 16,8 m. Tātad, vainaga diametrs austrumu – rietumu virzienā ir 39 m, bet ziemeļu – dienvidu virzienā – 33,6 m. Projekcija katrā virzienā atšķiras, tas rāda, ka ozolam katra debesu puse dāvā atšķirīgas iespējas kuplot. Ozolam ir iegūts vēl kāds ļoti interesants un retāk izmantots mērījums – vainaga projekcijas laukums, un tas ir 0,1 ha.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!