Par spīti tam, ka Covid-19 pandēmija ir pamatīgi sabremzējusi ekonomisko aktivitāti teju visā pasaulē un būtiski sarucis gan avioreisu skaits, gan iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu kustība, oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā turpina pieaugt un 3. maijā sasniedza augstāko līmeni pēdējo 60 gadu laikā, kopš šādi mērījumi tiek veikti. Arī šogad sagaidāms, ka CO2 daudzums atmosfērā pieaugs, secinājuši Lielbritānijas Nacionālā meteoroloģiskā dienesta un Skripsa okeanogrāfijas institūta eksperti.
"Vakar Mauna Loa (Havaju salas) observatorijā fiksēta atmosfērā jebkad augstākā siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija – 418,12 CO2 daļiņas uz miljonu," 4. maijā tvītoja ANO konts, kurā tiek informēts par klimata politikas jautājumiem.
Dati liecina, ka pūliņiem, lai samazinātu CO2 izmešu apjomu atmosfērā un bremzētu mūsu planētas sasilšanu, jābūt daudz vērienīgākiem un ambiciozākiem – ar nelielo samazinājumu, ko CO2 izmešu pieauguma tempos vietām piedzīvojam pandēmijas laikā, nebūs līdzēts ne vidējā, ne ilgtermiņā.
"CO2 izmešu apjoms atmosfērā pieaug ne tikai pašreiz notiekošo aktivitāšu rezultātā, bet reaģējot uz to, ko esam sastrādājuši pagājušā gadsimta laikā," vietnei "The Verge" klāsta Skripsa okeanogrāfijas institūta ģeoķīmiķis Ralfs Kīlings.
Neapšaubāmi, šobrīd siltumnīcas efekta gāzu atmosfērā nonāk mazāk nekā pirms pandēmijas, aptuveni seškārt mazāk par to sarukumu, kas piedzīvots 2008. gada recesijas laikā, bet gada griezumā modelētie scenāriji paredz, ka sarukums Covid-19 krīzes ietekmē būs vien aptuveni astoņi procenti, lēš Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.
"Astoņi procenti nav diez ko daudz, ja skatāmies uz lietu kārtību ilgtermiņā," uzskata ASV bāzētās bezpeļņas organizācijas "Climate Central" meteorologs Šons Sublete. Šī sarukuma ietekme uz klimata izmaiņu bremzēšanu būs margināla.
Vietnē "Carbon Brief" publicētā analīzē secināts, ka globāli CO2 koncentrācija turpinās pieaugt arī šogad, vidēji par 2,48 CO2 daļiņām uz miljonu. Šis pieaugums ir par 0,32 CO2 daļiņām uz miljonu mazāks nekā tad, ja pasauli nebūtu skārusi Covid-19 pandēmija.
To, ka šis izmešu sarukums ir labas ziņas tikai īstermiņā, aprīlī apstiprināja arī Apvienoto Nāciju organizācijas pakļautībā esošās Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadība.
Dati, kas publicēti Zemes dienas 50. gadadienā, 22. aprīlī, liecina, ka 2019. gadā siltumnīcas efekta gāzu līmenis sasniedza jaunus rekordus, un CO2 līmenis atmosfērā laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam bija par 18 procentiem augstāks nekā piecu gadu periodā pirms tam.
Šīs gāzes atmosfērā un okeānos paliek gadsimtiem ilgi, kas nozīmē – jāturpina pūliņi klimata pārmaiņu ierobežošanai, pat neskatoties uz pagaidu emisiju sarukumu pandēmijas laikā.
Meteorologs Šons Sublete šo kumulatīvo efektu salīdzina ar ūdens laišanu vannā: "Ja krāns kādu laiku bija vaļā līdz galam, bet nu tu ūdens plūsmu samazini par 10 procentiem, ūdens daudzums aizvien vannā pieaug. Vannas piepildīšanās ar ūdeni nav apturēta, tā tikai kļuvusi nedaudz lēnāka."
Kolīdz ekonomiskā aktivitāte pasaulē atgriezīsies normālās sliedēs, Pasaules Meteoroloģijas organizācija sagaida emisiju pieaugumu līdz iepriekšējam līmenim vai pat vēl augstākam, brīdināja organizācijas ģenerāldirektors Peteri Tālass (attēlā pirmais no labās).
Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā Mauna Loa observatorijā tiek regulāri mērīts jau kopš 1958. gada, un ik gadu tas pieaug. 1958. gadā tika fiksētas 318 CO2 daļiņas uz miljonu, bet šogad sasniedza rekordu – 418,12.
Lai izvairītos no sliktākajiem modelētajiem scenārijiem saistībā ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienības lielais mērķis ir, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla – tās ekonomika sasniedz siltumnīcas efekta gāzu neto emisiju nulles līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
