Pētījums: mikroplastmasas lietus pamatīgi piesārņo arī aizsargātas teritorijas
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Skābais lietus izklausās biedējoši, taču nupat akadēmiskajā žurnālā "Science" publiskots pārskats liecina, ka vairāk varētu būt jāsatraucas par ko citu – mikroplastmasas lietu.

Zinātnieki ir nobažījušies, ka ar šo problēmu tikt galā varētu būt daudz sarežģītāk, nekā ar skābo lietu. Tā dēvētais skābais lietus ir lietus, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem, piemēram, sēra dioksīdu vai slāpekļa oksīdu, un tam ir zems pH līmenis. Taču šī problēma tika apzināta jau pirms vairākiem desmitiem gadu, un ieviesti risinājumi – filtri ražotņu un spēkstaciju dūmeņos, katalītiskie konvertori automašīnu izplūdes gāzu reducēšanai līdz mazāk kaitīgiem savienojumiem. Taču ar mikroplastmasu ir pavisam cits stāsts.

Par mikroplastmasu uzskata plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par pieciem milimetriem, bet bieži vien mikroplastmasa ir tik maza, ka ar "neapbruņotu aci" to pat nevar saskatīt, un tā ir visur – gaisā, ūdenī, augsnē, tostarp sastopama pat tādos cilvēka darbības šķietami maz skartos reģionos kā Arktika. Ja kaitīgās emisijas var neitralizēt ar filtriem, tad gaisu un okeānu no mikroplastmasas daļiņu miljardiem attīrīt jau ir pavisam cita mēroga problēma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!