Salīdzinājumam – Latvijas jūras robeža ir aptuveni 500 kilometru gara, bet attālums no Kārsavas līdz Pāvilostai taisnā līnijā ir aptuveni 400 kilometri.
Megazibens fiksēts satelītuzņēmumos un iepriekšējo rekordistu "pārsit" divkārt. Līdz šim garākā fiksētā zibens šautra bija 200 jūdžu jeb aptuveni 320 kilometru gara un reģistrēta virs Oklahomas štata 2007. gadā.
Pētnieki gan uzsver, ka nav pamata bažām par apokalipsi milzīgu zibeņu veidolā – tie nekļūst lielāki, vien pamatīgi uzlabojas laikapstākļu monitoringa sistēmas, tāpēc šādus fenomenus iespējams fiksēt biežāk.
"Ticams, ka dabā eksistē vēl lielāki ekstrēmi, kurus varēsim fiksēt, arvien uzlabojoties zibens detektēšanas tehnoloģijām," skaidro Pasaules Meteoroloģijas organizācijas pārstāvis Rendals Servenijs.
Par to, kā rodas zibens, vari skatīties šajā video:
Tāpat zinātnieki jaunajā analīzē, kura būs lasāma nākamajā izdevuma "Geophysical Research Letters" numurā, fiksējuši līdz šim ilgāko zibens izlādi – 2019. martā viens zibens spēriens virs Argentīnas ilga teju 17 sekundes.
Tāpat jāatgādina, ka par zibeni aizvien ir daudz neskaidrību un mītu. To, kā rīkoties negaisa laikā, ko drīkst un nedrīkst darīt, ja negaiss tevi pārsteidz nesagatavotu, kā arī vai eksistē mītiskais lodveida zibens, vari klausīties podkāstā "Zinātne vai muļķības", kurā uz sarunu aicinājām fiziķi Ģirtu Zāģeri un meteorologu Tomu Brici. Rakstu vari lasīt šeit, bet pats podkāsts klausāms šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
