Polārlāčiem draud mokoša bada nāve  (90)

Lai polārlāči tiktu pie maltītes – roņiem – nepieciešama ledus sega, kuras platība, planētai turpinot īpaši strauji sasilst tieši polos, sarūk, vēsta ziņu aģentūra AFP.

"Lāčiem priekšā stāv arvien ilgstošāki sezonālie "gavēņa" periodi, pirms ledus atkal ir uzsalis un dzīvnieki var doties medībās," skaidro viens no pētījuma autoriem Stīvens Āmstrups.

Pavisam bēdīgā scenārijā – ja 2100. gadā planēta būs vidēji sasilusi par 3,3 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas, tad tuvāko 80 gadu laikā apdraudētas būs 12 no 13 polārlāču subpopulācijas.

Šādā scenārijā "līdz 2100. gadam jaunu polārlāču nākšana pasaulē būs smagi iedragāta vai pat neiespējama jebkurā vietā, iespējams, izņemot vienīgi Karalienes Elizabetes salas subpopulācijā," prognozē Āmstrups.

Šobrīd, kad planēta sasilusi vidēji par aptuveni vienu grādu pēc Celsija, jau biežāk tiek piedzīvoti spēji karstuma viļņi, superspēcīgas vētras un ilgstoši sausuma periodi. Pat ja izdosies iegrožot klimata pārmaiņas tā, lai planēta nesasilst vairāk par 2,4 grādiem (kas aizvien ir par gandrīz pusgrādu vairāk nekā Parīzes klimata līgumā noteiktais mērķis), arī šajā gadījumā polārlāču nākotne ir drūma – populācijas iznīkšana tāpat būtu visnotaļ neizbēgama, vien nedaudz aizkavēta.

Lielākā problēma ir tieši tas, cik strauji notiek pārmaiņas – dzīvnieki sasilšanas smagāk skartajos reģionos tām nespēj pielāgoties gana ātri.

"Ja kaut kādā maģiskā veidā ledus sega varētu saglabāties arī tad, kad pieaug temperatūra, polārlāčiem pat viss varētu būt kārtībā," skaidro zinātnieks, piebilstot: "Viņu dzīvesvieta burtiski izkūst."

Pētījumā izmantotas divas datu kopas – viena no tām modelē polārlāču badoties periodu, proti, laiku, cik ilgi sezonā lāčiem nav iespējas piekļūt medījumam un viņi ir spiesti "gavēt". Šis laiks subpopulāciju starpā atšķiras, taču var būt pat seši mēneši. Otra datu kopa ir projekcijas par klimata pārmaiņām, konkrēti, ledus segas atkāpšanos. Kombinējot šo informāciju, noteikts tas kritiskais punkts, cik ilgi polārlāči var izturēt ilgu badošanos un izdzīvot.

Tā, piemēram, pieaudzis tēviņš, kura ķermeņa masa badošanās periodā ir par 20% mazāka nekā būtu normāli, spēs "izvilkt" nu jau tikai 125 dienas, ne 200. Jaundzimušie lācēni ir vēl vairāk apdraudēti, īpaši tad, ja arī mātēm nav izdevies gana uzbaroties, lai nodrošinātu bagātīgu pienu. Vislielākās iespējas izdzīvot, ilgstoši badojoties, ir mātītēm bez atvasēm.

Polārlāči, protams, nav vienīgā cilvēku darbības rezultātā apdraudētā dzīvnieku suga, taču citos gadījumos draudi pārsvarā ir malumedniecība un dzīvotņu iznīcināšana (piemēram, mežu izciršana vai lauksaimniecības platību ierīkošana). Ja pret malumedniekiem un pārmērīgu izsaimniekošanu var cīnīties arī lokālā mērogā, tad polārlāču glābšanai nepieciešama rīcība globāli.

"Mēs nevaram uzbūvēt žogu, kas pasargās ledu no temperatūras paaugstināšanās," salīdzina Āmstrups. Vienīgais veids, kā paglābt polārlāčus, kuru šobrīd pasaulē ir ap 25 tūkstošiem, ir bremzēt planētas sasilšanu.