Plastmasa ir viens no šobrīd aktuālākajām vides piesārņojumu veicinošajiem elementiem. Tā mūsu dzīves laikā nenoārdās, vien sadalās arvien sīkākās un sīkākās daļiņās – tā dēvētajā mikroplastmasā (un pēc tam arī nanoplastmasā), un šīs daļiņas ar gaisa plūsmām un nokrišņiem pēc tam vidē nonāk pat tādos šķietami no cilvēka darbības negatīvajām sekām pasargātos Zemes nostūros kā dabas rezervāti. Turklāt saražotās plastmasas apjoms un attiecīgi atkritumu daudzums turpina pieaugt. Cik daudz šādu atkritumu būs 2040. gadā – tas modelēts nupat akadēmiskajā izdevumā "Science" publicētā pētījumā.
Aplēst to, cik daudz plastmasas atkritumu vidē būs pēc 20 gadiem visā pasaulē, nav viegls uzdevums vairāku faktoru dēļ, un to atzīst gan šī pētījuma autori, gan citi zinātnieki, kas pētījuši plastmasas piesārņojumu, piemēram doktors Īans Keins no Mančestras universitātes, kurš nesen ar kolēģiem aplēsis mikroplastmasas apjomu okeāna gultnē un rezultātus atzinis par "šausminošiem".
"Autori skaidri norāda, ka ir būtiskas neskaidrības gan datu, gan attiecīgi arī analīzes ziņā, bet, pat nerunājot par konkrētiem skaitļiem, plastmasas ražošanas straujais pieaugums, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, nozīmē postošas sekas videi," Keins komentējis britu raidorganizācijai BBC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
