Šī prognoze modelēta, par pamatu ņemot "viss pa vecam" jeb sliktākā notikumu attīstības gaitu līdz 2100. gadam, proti, oglekļa dioksīda izmešu apjoms turpina pieaugt pēc līdzšinējām tendencēm, bet klimata pārmaiņu ierobežošanai papildu pūliņi netiek pielikti, attiecīgi gada vidējā temperatūra pasaulē turpina strauji kāpt.
Jūras līmeņa celšanās rezultātā applūstu lielākā daļa piekrastes teritoriju. Ja šobrīd epizodiski plūdi pasaulē apdraud aptuveni 171 miljonu cilvēku pasaulē tad 2100. gadā šis skaitlis jau varētu būt pieaudzis līdz 287 miljoniem. Sliktākajā scenārijā pēc 80 gadiem zem ūdens varētu būt vēl aptuveni miljons kvadrātkilometru sauszemes teritorijas – platības ziņā tās ir aptuveni divas Spānijas.
Modelī izmantots arī sliktākais scenārijs tādā ziņā, ka, par pamatu ņemot datus par vētrām un to sekām pēdējo 30 gadu laikā, aprēķināta iespējamā applūstošā platība tieši vētru laikā.
Taču, ja neka netiks darīts, lai samazinātu klimata pārmaiņas veicinošo izmešu apjomu, pētnieki lēš, ka spēcīgas vētras nākotnē savā ziņā būs jau norma un "gadsimta vētras" piedzīvosim jau reizi desmitgadē. Šo tendenci varam novērot jau tagad.
Sliktā ziņa ir tāda – pat ja tiks izdarīts viss dažādos plānos iecerētais un vēl vairāk, lai iegrožotu emisiju apjomu, zināms jūras līmeņa kāpums aizvien būs nenovēršams, uzskata Jangs. Taču ar izlēmīgu un globālu rīcību seku nopietnību iespējams mīkstināt.
Visu pētījumu vari aplūkot, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
