Šis pārskats, kurš publicēts izdevumā "Cryosphere Discussions", bet vēl nav neatkarīgi recenzēts, esot unikāls ar to, ka zinātnieki apkopoja datus ne tikai par kādu konkrētu reģionu, bet par visu planētu – analizēti satelītuzņēmumi gan par ledājiem Dienvidamerikā, Āzijā un Kanādā, gan par okeāna ledus segu Arktikā un Antarktikā, gan par ledus kārtu, kas sedz zemi Grenlandē, Antarktīdā.
Secinājums – visi minētie reģioni pēdējo nepilnu trīs desmitgažu laikā zaudējuši lielu daudzumu ledus, un tendence turpinās. Kopumā tie ir aptuveni 28 triljoni tonnu sasaluša ūdens.
Lai palīdzētu labāk iztēloties šo apjomu, pētījuma līdzautors Toms Sleiters no Līdsas universitātes salīdzina, ka 28 triljoni tonnu ledus ir tāds ledus apjoms, ar kuru varētu nosegt visu Lielbritānijas teritoriju 100 metru biezumā.
"Ir visai maz šaubu, ka lielākā daļa no šī ledus zuduma ir tiešas klimata pārmaiņu sekas," raksta pētnieki un turpina: "Vidēji planētas virsmas temperatūra kopš 1880. gada ir pieaugusi par 0,85 grādiem pēc Celsija, un šī tendence ir vēl izteiktāka polos."
Ja tikpat strauja ledus kušna turpināsies arī šajā gadsimtā, sliktākajā scenārijā jūras līmenis varētu pieaugt pat par metru.
"Lai piešķirtu šim kontekstu, katrs centimetrs jūras līmeņa pieauguma nozīmē, ka savas dzīvesvietas būtu jāpamet aptuveni miljonam cilvēku," britu medijs "The Guardian" citē vēl vienu no pētījuma autoriem – Līdsas universitātes Polu novērošanas un modelēšanas centra profesoru Endiju Šepedu.
Turklāt ledus kušana rada arī sava veida apburto loku – proti, jo vairāk zaudējam baltās, saules gaismu labi atstarojošās platības, jo vairāk atsegtie tumšie ūdeņi un zemes pleķi siltumu absorbē, veicinot straujāku sasilšanu, kas tālāk veicina straujāku ledus kušanu, un tā šis cikls turpinās.
Strauja ledus segas izzušana jau šobrīd rada būtiskas sekas, piemēram, polārlāču populācijai, kuriem tuvākajās desmitgadēs var nākties saskarties ar ilgstošiem badošanās periodiem, medību sezonai kļūstot arvien īsākai un īsākai.
Tikmēr gāzu emisiju, kas veicina planētas sasilšanu, apjoms turpina pieaugt, par spīti nemitīgiem zinātnieku brīdinājumiem. Tā Lielbritānijas Meteoroloģiskā dienesta nesen publiskotie dati liecina, ka laika posmos no 1980. līdz 1989. un no 1990. līdz 1999. gadam planēta vidēji sasila par 0,14 grādiem pēc Celsija, bet laikā no 2000. līdz 2009. un no 2010. līdz 2019. gadam – jau par 0,2 grādiem. Pašreizējās tendences liek prognozēt, ka desmitgadē no 2020. līdz 2029. gadam kāpums būs jau 0,3 grādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
