Džinsi piesārņo Arktikas ūdeņus  (10)

Izdevumā "Environmental Science and Technology Letters" publicētajā pētījumā izklāstīts, kā vides zinātnieks Sems Etijs ar kolēģiem uzgājuši ievērojamu daudzumu džinsa auduma mikrošķiedru okeānā Kanādas ziemeļu piekrastē, tālu no cilvēku apdzīvotām vietām. Pagaidām nav noskaidrots, vai šīs mikrošķiedras tur nokļuva ar ūdens straumju palīdzību vai ar gaisa masām, vai varbūt ar abu "transportlīdzekļu" kombināciju, taču skaidrs, ka mērots tāls ceļš.

Septiņu zinātnieku komanda ievāca paraugus Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (attēlā zemāk), kā arī tuvāk apdzīvotām vietām, dažos no Ziemeļamerikas Lielajiem ezeriem – Ontārio ezerā un Hūronā.

"Dīvainā kārtā visos paraugos uzgājām zilas krāsas šķiedras. Bija jānoskaidro, vai šīs zilās šķiedras varētu būt no džinsiem," izdevumam "Gizmodo" skaidro pētījuma vadošā autore Mirjama Daimonda, zemes zinātņu profesore Toronto universitātē.

Laboratorijā, liekot lietā dažādus rīkus, izpētīts, pēc kādiem parametriem un ar kādu metodi noteikt – kuras no mikrošķiedrām ir tieši no džinsiem, bet kuras ir no citiem kokvilnas audumiem. Bruņojušies ar šīm zināšanām, pētnieki devās pētīt nu jau notekūdeņus, kas pēc attīrīšanas tiek iepludināti ezeros. Secinājums – pat attīrīšanas iekārtas nespēj izfiltrēt un savākt visas mikrošķiedras, bet, atkarībā no iekārtu dizaina, vien no 83 līdz 99 procentiem. Tādējādi katrā litrā attīrīta ūdens vidēji atrastas 22 mikrošķiedras.

Tāpat pētnieki veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik daudz džinsa vispār nonāk līdz attīrīšanas iekārtām. Mazgājot jaunus un lietotus džinsus, secināts, ka jauns bikšu pāris mazgāšanas laikā ūdenī izdala pat 56 tūkstošus mikrošķiedru, aptuveni 10 reižu vairāk nekā, piemēram, flīsa jaka. "Kas ir pārsteidzoši – cik daudzi no mums valkā džinsus," piebilst Daimonda.

Izdevums "Wired" klāsta, ka aptuveni puse Kanādas iedzīvotāju valkā džinsus teju katru dienu, turklāt vidējais kanādietis džinsus mazgā pēc divām valkāšanas reizēm.

Kolīdz nonākušas vidē, šīs mikrošķiedras gan ar ūdens straumēm, gan ar gaisa masām un vēlāk lietu (līdzīgi kā mikroplastmasa – par to vari lasīt šeit) var mērot prāvus attālumus un nonākt teju jebkurā pasaules nostūrī, pat tādos, kas ir šķietami cilvēka darbības neskarti. Ja par mikroplastmasas un arī džinsa mikrošķiedru klātbūtni apdzīvotu vietu tuvumā, tostarp Ziemeļamerikas Lielajos ezeros, pārsteigumu īsti nav, tad

No šiem diviem tūkstošiem daļiņu aptuveni piektdaļa ir tieši džinsa auduma mikrošķiedras. Džinsi burtiski piesārņo ūdeņus Arktikā.