Katrs astotais priekšlaicīgas nāves gadījums Eiropā var tikt saistīts ar dažāda veida piesārņojumu – gaisa, ūdens, arī trokšņu –, secināts šonedēļ Eiropas Vides aģentūras (EVA) publiskotā ziņojumā.
Minētie faktori bijuši veicinošie ap 13% nāves gadījumu – tie ir aptuveni 630 tūkstoši priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropas Savienības (ES) valstīs (dati par 2012. gadu – pēdējo, par kuru pieejama visaptveroša šai analīzei nepieciešamā statistika).
Kopumā 400 tūkstošos gadījumu galvenais "grēkāzis" no kaitīgajiem vides faktoriem ir tieši gaisa piesārņojums, bet, kas interesanti, visai vērā ņemamā daļā gadījumu – 12 tūkstošos – faktors bijis arī trokšņu piesārņojums, kas veicinājis stresu, sirds un asinsvadu sistēmas darbības problēmas. To, ka gaisa kvalitāte ir būtisks faktors, atzīst arī Pasaules Veselības organizācija, secinot, ka piesārņots gaiss ik gadu veicina ap miljona cilvēku priekšlaicīgu nāvi. Vēl bez gaisa, ūdens un trokšņu piesārņojuma būtiskā daļā gadījumu viens no faktoriem bijuši ekstremāli laikapstākļi, piemēram, spēcīgi karstuma viļņi.
"Ir skaidra saikne starp apkārtējās vides stāvokli un populācijas veselību," BBC citē ES par vides jautājumiem atbildīgo komisāru Virgīniju Sinkēviču.
Šie rādītāji būtiski atšķiras atkarībā no cilvēku sociālekonomiskās situācijas un dzīvesvietas. Tā, piemēram, šādi vides faktori Norvēģijā un Islandē ar priekšlaicīgu nāvi saistāmi tikai 9% gadījumu, bet Albānijā jau 23% gadījumu, Bosnijā un Hercegovinā jau 27% gdījumu. No ES valstīm vissliktākais rādītājs ir Rumānijā – 19%.
Kopumā redzams, ka nabadzīgākajās valstīs šī ietekme ir izteiktāka, un iezīmējas skaidras atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. Tā, piemēram, Austrumeiropā būtisks gaisa piesārņojuma faktors ir liels izmešu daudzums no cietā kurināmā apkures sezonā.
Situācija gan uzlabojas, un arī ziņojumā norādīts, ka ar piesārņotu gaisu saistītu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits Eiropā sarucis no viena miljona 1990. gadā līdz 400 tūkstošiem. Tāpat caurmērā lielā daļā Eiropas valstu ir laba ūdens kvalitāte.
Taču aizvien ir daudz darāmā – EVA rosina par prioritāti noteikt, piemēram, zaļo zonu ieviešanu, kas palīdz dzesēt pilsētas intensīvu karstuma viļņu laikā, mazina trokšņu piesārņojumu kā arī veicina biodažādību pilsētvidē. Tāpat mudināts samazināt satiksmes intensitāti, kur tas iespējams, īpaši dīzeļdzinēju spēkratu satiksmi, un ieviest plašākus atbalsta mehānismus pārejai uz elektrospēkratu izmantošanu. BBC min piemēru ar ULEZ jeb samazinātu emisiju zonu ieviešanu Londonā, konkrētās vietās ierobežojot automašīnu radītos izmešus.
Lielāku un vecāku, videi nedraudzīgāku spēkratu īpašniekiem par pārvietošanos šajās zonās jāmaksā vairāk. Līdzīga kārtība ieviesta arī citviet Eiropā, piemēram, Itālijā, kur daļa šo zonu ir aktīvas visu gadu, bet daļa – sezonālas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
