Šķiet, neviens okeānu iemītnieks nerosina cilvēku iztēli vairāk par haizivīm – šajos teju aizvēsturiska paskata plēsējos jaušams brutāls spēks, auksta vienaldzība un šķietama nerēķināšanās ne ar vienu citu. Biedējošākā no tām – lielā baltā haizivs – ir daudzu jo daudzu leģendu apvīta, piemēram, ka tā spēj saost niecīgu asins pilienu olimpiskā peldbaseina izmēra tilpumā (tas ir mīts – haizivju oža ir apmēram tikpat asa kā citām zivīm). Taču šādu mītu iespaidā, kuru radīšanā piedalījusies arī popkultūra, cilvēki bieži vien stipri pārvērtē riskus, kas saistīti ar haizivju uzbrukumiem. Taču, kā noskaidrots pērn publicētā pētījumā – lielās baltās haizivis nemaz nav dominējošie plēsēji okeānos.
Izdevumā "Scientific Reports" publicētā pētījumā pētnieki secinājuši, ka lielās baltās haizivis burtiski bēg, ja konkrētajā apvidū parādās zobenvaļi (saukti arī par orkām un plēsoņdelfīniem).
"Ja zobenvaļi konfrontē haizivis, lielās baltās haizivis nekavējoties pazūd no konkrētajiem medību apgabaliem un neatgriežas pat gadu, un arī tad, ja zobenvaļi konkrētajam apgabalam tikai izpeldēja cauri," izdevums "Science Alert" citē jūras ekologu Salvadoru Jorgensenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
