Sahāras tuksnesis šķiet viena no pēdējām vietām uz planētas, kur redzēt dzīvību apliecinošus zaļos toņus, taču tuksnesis Sāhela zonas (pārejas zona no tuksneša ziemeļos uz savannām dienvidos) tuvumā nemaz nav tik neauglīgs un "miris". Augstas izšķirtspējas satelītattēli kombinācijā ar mākslīgā intelekta veiktu analīzi atklāj citu ainu – daudzviet tuksnesī ir koki – kopā aptuveni 1,8 miljardi.
"Bijām ļoti pārsteigti uzzināt, ka Sahāras tuksnesī aug tik daudz koku. Protams, tuksnesī ir milzu plašumi bez neviena koka, bet ir arī apgabali ar visai augstu koku blīvumu, tostarp koki vietām aug pat starp smilšu kāpām," ziņu aģentūrai AFP klāsta pētījuma vadošais autors un Kopenhāgenas Universitātes ģeogrāfijas profesors Martins Brants.
Šie dati pētniekiem, kas darbojas vides aizsardzības jomā, var kalpot kā atskaites punkts, lai izmērītu klimata pārmaiņu ierobežošanai ieviesto plānu efektivitāti.
"Pēc gada, diviem, desmit pētījumu varēs atkārtot, lai redzētu, vai revitalizācijas pūliņi ir efektīvi," minēts NASA preses relīzē (pētījumā iesaistījās arī NASA Godāra kosmisko lidojumu centrs).
Koku uzskaite pat ar jaudīgām tehnoloģijām nebija nekāds vieglais uzdevums – vietās, kur koku blīvums ir liels, tos visai viegli varēja fiksēt un no apkārtējās teritorijas bez veģetācijas nošķirt arī samērā zemas izšķirtspējas satelītu attēlos. Tur, kur koki auga atsevišķi vai ļoti nelielos puduros, ar zemas izšķirtspējas attēliem nav gana – nepieciešami augstas izšķirtspējas uzņēmumi, kas nozīmē arī daudz lielākus datu apstrādei nepieciešamos resursus.
Protams, ne jau pētnieki sēdēja un, ar pirkstu bakstot attēlos, skaitīja visus 1,8 miljardus koku – to paveica mākslīgā intelekta algoritms, tomēr pirms tam bija jāiegulda pamatīgs darbs, lai to "apmācītu". Cik pamatīgs? Brants pats algoritma apmācības procesā manuāli saskaitīja un marķēja 90 tūkstošus koku. Tas prasīja gadu.
"Algoritmam jāspēj atpazīt, kā dažāda tipa koki izskatās dažādās vidēs," skaidro apņēmīgais pētnieks, kurš turpinājis pilnveidot algoritmu līdz brīdim, kad tas vairs nekļūdījās: "Es nebiju gatavs pieņemt kļūdas un turpināju darbu, kolīdz datos redzēju nepareizi klasificētus kokus."
Ieguldītais laiks un pūles atmaksājās – kad algoritms bija pilnveidots, tas darbu veica ātri un, pēc Branta vārdiem, dažās stundās paveica to, kas miljoniem cilvēku prasītu gadus.
"Citos pētījumos par koku skaitu tās bijušas vien aplēses vai ekstrapolēšana no nelielas datu kopas. Te mēs tieši redzam un saskaitām katru koku," ar sasniegumu lepojas pētnieks. Kopumā šādi – analizējot 11 tūkstošus attēlu – apsekoti ap 1,3 miljoniem kvadrātkilometru.
Viņa darbs publicēts akadēmiskajā izdevumā "Nature". Attīstot šo metodi un pielāgojot sarežģītākiem apvidiem, precīzāku koku uzskaiti varēs veikt arī citviet pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
