Aisbergs A68, kas satelītuzņēmumos nedaudz atgādina plaukstu ar izstieptu rādītājpirkstu, ir iespaidīgs milzis – 160 kilometru garš un ap 48 kilometriem plats. Ņemot vērā gigantiskos izmēros, tā iegrime ir salīdzinoši ļoti neliela – vien 200 metru. Tās nav labas ziņas Dienviddžordžijas salas iemītniekiem – ja aisbergs kursu nemainīs un tik tiešām "uzskries" virsū salai, tas tiks visnotaļ tuvu krasta līnijai.
Šo salu apdzīvo liels daudzums karalisko pingvīnu, tāpat arī vairāku citu sugu putni – džentū pingvīni, zeltcekula pingvīni un zodasiksnas pingvīni. Uz salas mīt arī roņi un albatrosi – lielākie lidot spējīgie putni pasaulē.
Ja aisbergs "noenkurosies" pie salas, tas varētu bloķēt dzīvnieku pārvietošanos, tostarp pamatīgi ierobežot pārtikas ieguvei pieejamo teritoriju.
"Ekosistēmas, protams, spēj atkopties un atkopjas, taču šajā gadījumā, ja aisbergs "noenkurosies" pie salas, tas var tur būt pat 10 gadus," BBC citē britu ekologu un okeānu dzīvās dabas pētnieku Geraintu Tārlingu. "Aisbergs salas tuvumā nozīmēs milzīgas pārmaiņas tajā, kur uz sauszemes mītošie plēsēji var tikt pie pārtikas. Ja runājam par pingvīniem un roņiem laikā, kas populācijai ir kritiski svarīgs – mazuļu aprūpes laikā –, attālums, kādu vecākiem jāveic, lai tiktu pie zivīm un vēžveidīgajiem, ir ļoti būtisks. Ja pieaugušajiem roņiem un pingvīniem jāmet milzīgs līkums no ierastā medību maršruta, tas nozīmē, ka dzīvnieki var nepagūt atgriezties laicīgi, un mazuļi var nomirt badā," iespējamo scenāriju ieskicē Tārlings.
Kas līdzīgs Dienviddžordžijas salā jau reiz piedzīvots – 2004. gadā pie salas uz okeāna gultnes "uzsēdās" prāvais aisbergs A38. Sekas bija tieši tādas, par kurām brīdina Tārlings – pēc tam salas pludmales bija nosētas ar pingvīnu un roņu mazuļu līķiem.
Šobrīd aisbergs A68 atrodas dažu simtu kilometru attālumā no salas, un, ja vien nemainīs kursu, pie salas varētu nonākt pēc 20-30 dienām. Tiesa, ap salas dienvidu galu ved okeāna straumes, kas varētu aisbergu novirzīt prom, taču šobrīd precīzi prognozēt notikumu gaitu nevar. Šobrīd pētnieki lūguši vairāk satelītuzņēmumu no Eiropas Kosmosa aģentūras, tostarp pavadoņa "Sentinel-1" uzņēmumus. Šis pavadonis izmanto radara tehnoloģijas, kas nozīmē – izsekot aisberga kustībai var arī tad, ja ar aisbergu mākoņu segas dēļ nav tieša, vizuāla kontakta.
Ja aisbergs Dienviddžordžijas salai papeldēs garām, tas drīz vien nonāks siltākos ūdeņos, kur, visticamāk, ātri vien sadalīsies mazākos fragmentos. Jau tagad vietām tajā manāmas prāvas plaisas. Aisbergs no Antarktīdas atdalījās 2017. gadā vietā, kas ir klimata pārmaiņu ietekmē viena no straujāk sasilstošajām uz pasaules – Lārsena C ledus šelfa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
