Cilvēka radītie objekti drīz svērs vairāk nekā visi Zemes augi un dzīvnieki  (26)

Tiek lēsts, ka visa dzīvo būtņu masa uz Zemes ir aptuveni 1,1 triljoni metrisko tonnu jeb vairāk nekā viena teratonna, un šis apjoms pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. Savukārt antropogēnā masa jeb cilvēka radīto lietu masa turpina pieaugt. Ar antropogēno masu šeit saprotam visu, ko uzbūvējis vai radījis cilvēks – sākot no plastmasas maisiņiem un pudelēm, līdz apģērbiem, elektrotehnikai, automašīnām un gigantiskiem debesskrāpjiem. Pagaidām antropogēnā masa un visu Zemes dzīvības formu kopmasa ir aptuveni līdzvērtīga, taču jau tuvākajā laikā svaru kausi noslieksies par labu cilvēku radītajām lietām.

Pētnieki no Veizmana Zinātnes institūta Rehovotā, Izraēlā, aplēsuši, ka antropogēnā masa dubultojusies ik 20 gadus. Planēta milzu ātrumā burtiski "apaug" ar cilvēku radītām lietām. Ik nedēļu pasaulē cilvēka radīto lietu kopējā masa ir vienāda vai lielāka ar visu planētas iedzīvotāju ķermeņa masu, un pētnieki liek galdā ideju, ka nu ir laiks sākt runāt par jaunas epohas iestāšanos. Šobrīd dzīvojam holocēnā jeb pēcledus laikmetā, kas sākās pirms aptuveni 12 tūkstošiem gadu, taču Izraēlas pētnieki uzskata, ka drīzumā šo epohu nāksies ierakstīt ģeoloģiskajā laika skalā kā noslēgušos, jo būs sācies antropocēns – epoha, kur dominējošais planētu mainošais spēks ir cilvēki un to darbība.

Skaidrs, ka šis ir vairāk simboliska, ne stingri kvantificējama robežšķirtne, taču, kā raksta "National Geographic", šāds pētījums un tā secinājumi palīdz izskaidrot, kā cilvēce pēdējos gadsimtos veicinājusi izmaiņas gan klimatā, gan globālajā barības ķēdē un ciklos, gan novedusi daudzas jo daudzas dzīvības formas līdz iznīcībai.

Līdzīgi mēģinājumi "nosvērt" cilvēku darbības sekas ir bijuši arī iepriekš. Tā, piemēram, 2016. gadā starptautiska zinātnieku grupa no ASV, Lielbritānijas, Spānijas, Norvēģijas un citām valstīm aplēsa, pēc viņu vārdiem, "tehnosfēras" masu, kur tika ieskaitīti ne tikai cilvēces radītie objekti, bet arī dabā rodamais izejmateriāls un dabas resursi, kas pārvietoti vai modificēti, piemēram, šoseju un pilsētu būvniecības nolūkos.

Taču līdz šim nevienā tik apjomīgā pētījumā cilvēka radīto lietu kopējās masas izmaiņas nav skatītas kontekstā ar izmaiņām dzīvnieku un augu kopējā masā. Šo "robu" arī centušies aizpildīt Veizmana Zinātnes institūta pētnieki, apkopojot datu kopas no vairākiem iepriekš par šo tematu publicētiem pētījumiem un konstruējot laika līniju, sākot no 1900. gada līdz mūsdienām. Izmaiņas ir dramatiskas.

20. gadsimta sākumā cilvēka radīto objektu kopējā masa bija ap 35 miljardiem tonnu jeb aptuveni nieka 3% no kopējās biomasas pasaulē. Kopš tā brīža antropogēnā masa pieauga ārkārtīgi strauji līdz aptuveni 1,1 triljonam tonnu mūsdienās. Lielākā daļa, protams, no šī masas pieauguma ir būvniecības rezultāts – betons, ķieģeļi, asfalts, metāli.

Pētījuma rezultāti skaidri ilustrē cilvēces ietekmi tādos apjomos, kādos iepriekš to neesam pieredzējuši. "Pētījums sniedz citu perspektīvu uz transformācijas ātrumu un apmēriem," "National Geographic" citē ar šo pētījumu tieši nesaistīto Lesteras Universitātes goda profesoru un paleobioloģijas ekspertu Janu Zalasevicu. Profesors uzskata, ka šis pētījums visnotaļ apstiprina pieņēmumu, ka esam uz antropocēna – jaunās epohas – sliekšņa jau "visai taustāmā izpratnē".

Kaut šobrīt pārmaiņas notiek rekordātri, jāatgādina, ka cilvēce jau gadu tūkstošiem ar savu darbību būtiski ietekmējusi Zemes biomasu. Notiekot pārejai no mednieku-vācēju klejotāju dzīvesveida uz statiskāku zemkopju un lopkopju dzīvesveidu, cilvēks vairs ne tikai izmantoja dabas sniegtās veltes, bet sāka apzināti transformēt dabu pastāvīgo apmetņu apkārtnē, izcērtot mežus un attīrot krūmājus, lai radītu tīrumus kultūraugu audzēšanai un pļavas lopu ganīšanai.

Protams, šādas aplēses izdarīt ar precizitāti līdz pēdējam skaitlim ir teju neiespējami, taču tendences ir acīmredzamas. "Šis nav jautājums par zinātnisku precizitāti, jo ir tik daudz dažādu veidu, kā veikt šādas aplēses, un datos ir daudz neskaidrību," skaidro Merilendas Universitātes, ASV, vides zinātnieks Ērls Eliss un uzsver, ka precīzu brīdi, kad cilvēka radīto objektu kopējā masa pārsniegs biomasu, noteikt ir grūti, taču "kopējā bilde" tādēļ daudz nemainās.